Es piekrītu tam, ka skolotāju atalgojumam ir jābūt lielākam un slodzei sabalansētākai, bet es nepiekrītu veidam, kādā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) strādā pie šo prasību īstenošanas, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izglītības eksperte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Latvijas izglītības sistēmā joprojām nav atrisināti divi būtiskākie pamata jautājumi - skolotāju atalgojuma sistēma un skolu tīkla sakārtošana, līdz ar to, visticamāk, ir sagaidāmas jaunas pedagogu protesta akcijas, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte, bijusī izglītības ministre Mārīte Seile.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) parakstīja vienošanās protokolu ar 14.Saeimas vēlēšanās startējošām partijām par apņemšanos arī pēc ievēlēšanas pildīt izglītības nozarei dotos solījumus, informē LIZDA Sabiedrisko attiecību departaments.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) panāktās izmaiņas pedagogu slodzēs nepanāks pedagogu vakanču aizpildīšanu, tieši otrādi, radīsies iespēja atslogot skolotāju darba nedēļu uz jaunu vakanču rašanās rēķina, aģentūrai LETA skaidroja nodibinājuma "Iespējamā misija" valdes locekles Ramona Urtāne un Ance Jaks.
Ministru kabinets pēc panāktās vienošanās ar pedagogus pārstāvošo arodbiedrību sestdien ārkārtas sēdē pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) un citi valdības koalīcijas pārstāvji šodien Ministru kabinetā turpinās diskusiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai rastu risinājumu streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
„Pedagogiem izteiktais piedāvājums par kopumā apmēram 60 miljoniem eiro esošajos apstākļos ir ļoti dāsns,” optimistiski klāsta vadības vadītājs Krišjānis Kariņš. Ko nozīmē – dāsns? Tas izskatās aptuveni tā: še jums nauda, aizverieties! Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet prasības ir izvirzītas par visām pedagogu grupām.
Šodien plānots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un valdību veidojošās koalīcijas pārstāvju sarunu turpinājums par pedagogu streika prasību izpildi.
Šajās dienās valdības un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji smagās, ilgās sarunās centās panākt kompromisu par atalgojuma palielināšanu pedagogiem. Neatkarīgi no tā, vai pirmdien, 19. septembrī, pedagogu streiks būs vai nebūs, jau tagad ir skaidrs, ka reāls pedagogu algu palielinājums būs.
Premjerministram Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”) iesaistoties izglītības darbinieku pieteikto problēmu risināšanā, izkustējies pirmsstreika sarunu “vezums”. Izglītības un zinātnes ministrija tikai dienu pirms tikšanās ar premjeru publiskoja jaunu piedāvājumu, tādēļ skolotāju arodbiedrība nopauzējusi sarunas.
Pedagogiem izteiktais piedāvājums par kopumā apmēram 60 miljoniem eiro esošajos apstākļos ir ļoti dāsns, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) trešdien Ministru kabinetā turpinās diskusiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai rastu risinājumu streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Koalīcijas rosinājumā pašreiz pilnīgi nekas netiek piedāvāts 20 000 pedagogu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lūgt rasts iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem.
Ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lūgumu ieturēt pauzi sarunās, lai varētu iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu, diskusijas turpināsies trešdien, 14.septembra pēcpusdienā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.10 Ministru kabinetā tiksies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus streika prasībām par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.
Koalīcijas piedāvājums par pedagogu algas palielinājumu no 2023.gada 1.janvāra ir nepārdomāts un manipulatīvs, jo šāds atalgojums jau ir no 1.septembra, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) 19.septembrī rīkos pedagogu streiku, aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši teju 20 000 nozares pārstāvju, taču pieteikumu reģistrēšana vēl turpinās, aģentūru LETA informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sabiedrisko attiecību departamentā.
Latvijas Izglītība un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina tās rīkotajā streikā iesaistīties arī skolu administratīvos un tehniskos darbiniekus.