LIZDA padomes sēdē lems par protesta gājiena organizatoriskajiem jautājumiem

Šodien plkst.11 notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēde, kurā plānots lemt par protesta gājiena organizatoriskiem jautājumiem, informē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sēdes laikā, piemēram, tiks skatīts jautājums par minimālo dalībnieku skaitu gājienā, apspriests gājiena maršruts un tas, kuras organizācijas aicināt piedalīties.

Padomes sēdē plānots lemt, ka LIZDA izstrādās vienošanos, ko aicinās parakstīt premjeram, izglītības un zinātnes ministrei, finanšu ministram un Saeimas priekšsēdētājam. "Ja šī vienošanās netiek pildīta, amatpersonām ir jāuzņemas atbildība un jāatkāpjas no amata," uzsver Vanaga.

LIZDA ir apkopojusi datus par protesta akcijām kopš 1994.gada, lai aicinātu nozares dalībniekus būt aktīviem un panāktu algu grafika apstiprināšanu, un lai vairs nebūtu jārīko protesti.

Kā ziņots, 15.februārī LIZDA padome ar balsu vairākumu nolēma dot valdībai laiku līdz šodienai, 15.martam, lai regulējumā iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar protesta gājienu tiks sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Pēc LIZDA vadītājas Vanagas skaidrotā, pašlaik lielākā problēma ir, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem.

Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildu piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Tāpat valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Neskatoties uz to, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) bija publiski paudusi apņēmību LIZDA prasīto pedagogu atalgojuma un darba slodzes sabalansēšanas grafiku apstiprināt valdības sēdē 14.martā, taču tas darba kārtībā netika iekļauts.

IZM iepriekš informēja, ka IZM izstrādātais pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafiks ir laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim. Saskaņā ar šo grafiku no šī gada 1.septembra zemākā vienas stundas darba algas likme pedagogiem tiks paaugstināta līdz 8,5 eiro (pirmsskolas pedagogiem - 7,75 eiro).

IZM skaidro, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs lēmums, kas paredz nostiprināt normatīvajos dokumentos pedagogu darba samaksas turpmākā pieauguma grafiku arī nākamajiem gadiem, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem.

IZM izstrādātais grafiks paredz, ka turpmāk, katru gadu palielinot zemāko vienas stundas likmi pirmsskolu pedagogiem, 2025.gadā pirmsskolas pedagogu zemākā stundas likme tiks izlīdzināta ar zemāko likmi pārējiem pedagogiem. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1.septembri.

13.februārī valdības koalīciju veidojošo partiju pārstāvji nolēma turpmāko divu nedēļu laikā definēt vienošanās izpildes detaļas, kas saistītas ar finanšu avotu precizējumiem, tai skaitā Kultūras ministrijas pakļautībā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu. Pēc tam pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un dokumenti, kas paredz nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, tiks iesniegti Ministru kabinetā apstiprināšanai.