LIZDA nav apmierināta ar ministrijas solījumiem; atsāksies diskusijas par pedagogu streiku

Lai diskutētu par pedagoga streika procedūras atsākšanu, šodien norisināsies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes ārkārtas sēde, informē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Savukārt pēc nedēļas, 15.februārī, norisināsies LIZDA padomes ārkārtas sēde.

Uz padomes ārkārtas sēdi ir aicināti ierasties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja un komisijas deputāti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Uz sēdi aicināti arī pārstāvji no organizācijām, kas atbalstīja LIZDA streika pieteikumu, piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Studentu apvienība, biedrība "Vecāku alianse", Latvijas izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Tāpat sēdē aicināti piedalīties politisko partiju pārstāvji, ar kuriem 2022.gada septembrī tika noslēgta vienošanās par streika prasību izpildi atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtajam lēmumam.

LIZDA aģentūrai LETA norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.

Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Kopumā LIZDA ir pateicīga IZM par risinājumu rašanu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādē, kā arī par pedagogu darba slodzes balansēšanas uzsākšanā un turpmāko risinājumu piedāvāšanā, bet, iepazīstoties ar ministrijas veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA ir daudz iebildumu.

Valdības rīkojuma projektā "Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tiek definēts, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai iegūs, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

LIZDA uzsver, ka arodbiedrībai nav pieņemams piedāvātais finansējuma avots, ar kuru nav iespējams nodrošināt darba samaksas pieaugumu akadēmiskajam personālam saskaņā ar piedāvāto grafiku. LIZDA iebilst arī pret vārdiem "efektivizējot izglītības procesu", jo nav saprotams, ko šis process ietver un kāds no tā tiek plānots finanšu ieguvums.

Valdības dokumentā akcentēts, ka, lai nodrošinātu rīkojuma projekta izpildi, indikatīvi papildu nepieciešamais finansējums 2023.gadam ir 9 039 579 eiro, 2024.gadam - 83 458 161 eiro, 2025.gadam un turpmāk ik gadu - 138 449 604 eiro. LIZDA iebilst pret papildu nepieciešamā finansējuma apmēru, jo saskaņā ar IZM atsūtītajiem aprēķiniem, kas pamato šīs summas, vienā failā šīs summas atspoguļo vispārējai izglītībai nepieciešamo finansējumu, savukārt citā - summās iekļauts nepieciešamais finansējums gan vispārējā izglītība, gan profesionālā izglītība, gan profesionāla ievirze. Nav skaidri norādīts, vai summā 8,50 eiro par vienu stundu tiek iekļauti 22%. LIZDA norāda, ka 22% jābūt papildus.

Valdības dokumentos figurē norāde, ka, ņemot vērā skolu tīkla sakārtošanas procesu 2023.-2025.gadā, zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums negarantē proporcionālu mērķdotācijas apmēra uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pieaugumu.

LIZDA uzsver, ka nav pieņemams IZM piedāvātais finansējuma avots, ar kuru nav iespējams nodrošināt grafikā iekļauto darba samaksas pieaugumu. LIZDA lūdz nodrošināt mērķdotācijas apmēra uz vienu izglītojamo pieaugumu proporcionāli pedagogu darba samaksas likmes pieaugumam. LIZDA uzskata, ka skolu tīkls ir optimizējams, balstoties uz kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem kritērijiem, bet nav pieļaujam darba algas paaugstināšanas sasaiste ar lēmumiem, ko pedagogs nevar ietekmēt.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Ar jauno grafiku tiek mainīta pieeja zemākās mēneša darba samaksas noteikšanā, pārejot no zemākās mēneša darba algas likmes uz zemāko vienas darba stundas likmi.

Pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, zemākā darba algas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi. 2023.gada 1.septembrī alga palielināsies par 13,3%, nosakot vienas stundas likmi 8,50 eiro, 2024.gada 1.septembrī - par 12,2%, nosakot vienas stundas likmi 9,54 eiro, un 2025.gada 1.septembrī - par 8,4%, nosakot vienas stundas likmi 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba algas likme periodā no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim tiek paaugstināta pakāpeniski, nodrošinot darba stundas izmaksas pieaugumu pret iepriekš noteikto zemāko likmi. 2023.gada 1.septembrī alga pieaugs par 15,8%, nosakot vienas stundas likmi 7,75 eiro, 2024.gada 1.septembrī - 16,6%, nosakot vienas stundas likmi 9,04 eiro, un 2025.gada 1.septembrī - 14,5%, nosakot vienas stundas likmi 10,35 eiro.

Nepieciešamā papildu finansējuma aprēķini veikti attiecībā pret 2023.gada valsts budžetu un uz 2023.gada 1.janvārī spēkā esošo normatīvo aktu bāzes.

Augstākajā izglītībā no 2023.gada 1.septembra pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums būs par 13%, tai skaitā profesoriem alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, bet lektoriem - 1017 eiro.

No 2024.gada 1.janvāra pedagoga zemākās darba algas mēneša likmes palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu būs par 12%, tai skaitā profesoriem alga būs 2220 eiro, asociētiem profesoriem - 1777 eiro, docentiem - 1423 eiro, bet lektoriem 1139 eiro.

Sākot ar 2024.gadu, pakāpeniski tiks ieviests jauns akadēmiskās karjeras modelis, nodrošinot akadēmiskā un pētnieciskā darba slodzes vienotību un pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.

Minimālo atalgojuma likmi asistentiem, kā arī rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 2023.gada 1.septembra nenosaka.

Augstākās izglītības iestādes atalgojuma palielinājumu, ja tāds ir nepieciešams, nodrošina sava budžeta ietvaros. Nepieciešamo papildu finansējumu tostarp nodrošina augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai pieejamais finansējums. MK konceptuāli atbalstīja augstākās izglītības un zinātnes finansējuma pieaugumu 2023.gadā par 31 899 930 eiro, 2024.gadā - par 50 619 785 eiro un 53 801 580 eiro 2025.gadā un turpmāk.