Jautājums par pedagogu algu modeļa ieviešanu dzīvē netuvojas noslēgumam, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai šķiet, ka minētā jautājuma izskatīšanā no atbildīgo amatpersonu puses ir jūtama nevēlēšanās atrisināt to.
Tuvojoties 11.augusta Ministru kabineta (MK) sēdei, kurā plānots lemt par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa tālāku virzību, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka, ja netiks ņemti vērā neatliekamie pasākumi modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016.gadā un apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, LIZDA modeli neatbalstīs un būs spiesta lemt par tālāku rīcību nozares darbinieku interešu aizstāvībai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.
Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Šobrīd ir beigusies jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija skolās, tomēr joprojām daudzos jautājumos ir baltie plankumi, uzskata nozares arodbiedrība, pieprasot sniegt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkstošo informāciju un jaunā modeļa galīgo variantu un tā ieviešanas izmaksas līdz 1. maijam. Tad arī lems par iespējamām protesta akcijām. Pašlaik visvairāk neapmierināti ir pirmsskolas posmā strādājošie.
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Pēc valsts svētkiem, 19.novembrī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu ministres gaitas nozares problēmu aizstāvēšanā, kā arī iespējamo pedagogu streiku.
Pirms vēlēšanām sešas partijas parakstījušas vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), apliecinot savu apņemšanos pievērsties nozares problēmu risināšanai, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi, ka no pirmā septembra pedagogu darba likmes būs 420 eiro apmērā un papildu pienākumu apmaksa tiks nodrošināta 40% apmērā, pikets, kas paredzēts pirmdien, 12.maijā, notiks tik un tā, pieprasot visu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzīto prasību iekļaušanu nākamo gadu budžetos.
Mūsu sabiedrības vecākā paaudze vēl atceras XX gadsimta visasiņaināko, visnoziedzīgāko – Otro Pasaules karu. Šodien civilizācija balansē uz visdraudīgākā – trešā pasaules kara zobena asmens.
Lai gan 2,5 miljoni eiro, kuru pietrūka pedagogu algu izmaksāšanai, valsts budžetā ir atrasti, kopējo situāciju tie neuzlabo. Latvijas skolotāji joprojām par savu darbu saņem mazāko samaksu Eiropā, turklāt finansiālā bedre starp lielo pilsētu un novadu mazajām skolām arvien paplašinās, kas var novest pie neapmierinātības padziļināšanās.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka augstākā izglītība un zinātne saistībā ar finansējumu ir atstāta novārtā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iestājas par izdienas pensiju piešķiršanu atsevišķām pedagogu grupām, intervijā aģentūrai LETA sacīja arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško.
Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pieteikusi izglītības un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas ēkas, kas varētu notikt 24.oktobrī plkst.8.30.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība domā par jaunu protesta akciju rīkošanu, jo ir iestrēgusi vienošanās izstrāde par pedagogu algu palielinājumu turpmākajos gados.
a nerisināsies sarunas ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, šodien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pārtraukusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupā par agrāku vidējās izglītības ieguvi, jo neatbalsta ministrijas ieceri par sešgadniekiem pirmajā klasē, aģentūru LETA informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma vēl neprasīt izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju, taču ministrijai līdz nākamajai tikšanās reizei 8.maijā būs jāsagatavo konkrētas atbildes par sadarbības memoranda izpildes gaitu.
Lai arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) dialogs ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību nav sekmējies, kompromiss pedagogu algu paaugstināšanā ir panākts, pedagogu protesti novērsti. Tomēr joprojām ar izglītību un skolu saistītas problēmas uzpeld publiskajās diskusijās. Kas sagaida pedagogus, skolēnus, vecākus, vispārējās vidējās izglītības sistēmu jaunajā mācību gadā, Neatkarīgās intervija ar LIZDA vadītāju Ingrīdu Mikiško.