Izglītības nozarē strādājošo streiks varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas rezultātu ir ne tikai pirmsskolas un skolu pedagogi, bet arī augstskolu pasniedzēji, kuru darba samaksa tik tikko pārsniedz minimālo algu. Rezultātā daļa mācībspēku no darba augstskolā spiesti aiziet vai piestrādāt citur.
Sašutusi par pedagogu algu reformas gaitu, nozares arodbiedrība apsver iespēju novembrī rīkot streiku. Izglītības jomā strādājošie atbalsta šādu soli, uzskatot, ka pašlaik tiek maldināti un situācija ir krietni sliktāka, nekā apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārliecināta, ka visas izteiktās prasības attiecībā uz izglītības sektora uzlabošanu nebūs iespējams izpildīt jau nākamajā gadā.
Ja modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, tad 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu, aprēķināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka prasības tādā apmērā, kādas ir minējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), nav iespējams izpildīt.
Tā kā sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas procedūru.
Vērtējot izteikto izdeju par skolu tīkla sakārtošanas principa "skola tuvāk mājām" piemērošanu nevis 1.-6., bet gan 1.-4.klases skolēniem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norādīja, ka pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem izglītības iegūšana dzīvesvietas tuvumā ir īpaši svarīga.
Jautājums par pedagogu algu modeļa ieviešanu dzīvē netuvojas noslēgumam, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai šķiet, ka minētā jautājuma izskatīšanā no atbildīgo amatpersonu puses ir jūtama nevēlēšanās atrisināt to.
Tuvojoties 11.augusta Ministru kabineta (MK) sēdei, kurā plānots lemt par pedagogu darba samaksas jaunā modeļa tālāku virzību, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzsver, ka, ja netiks ņemti vērā neatliekamie pasākumi modeļa uzlabošanai pirms tā ieviešanas 2016.gadā un apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, LIZDA modeli neatbalstīs un būs spiesta lemt par tālāku rīcību nozares darbinieku interešu aizstāvībai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien padomes sēdē nolēma prasīt pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.
Trīs skolotāju grupas – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta – varētu saņemt izdienas pensijas no 60 gadu vecuma, ja profesijā nostrādāti ne mazāk kā 30 gadu, – šādu pedagogu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Šobrīd ir beigusies jaunā pedagogu algu modeļa aprobācija skolās, tomēr joprojām daudzos jautājumos ir baltie plankumi, uzskata nozares arodbiedrība, pieprasot sniegt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) trūkstošo informāciju un jaunā modeļa galīgo variantu un tā ieviešanas izmaksas līdz 1. maijam. Tad arī lems par iespējamām protesta akcijām. Pašlaik visvairāk neapmierināti ir pirmsskolas posmā strādājošie.
Jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanai papildus ir vajadzīgi vismaz 30 miljoni eiro gadā. Tas ļautu nodrošināt 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par 36 stundu darba nedēļu tiem skolotājiem, kuri strādā skolās ar vismaz 25 skolēniem klasē. Taču – vai šāda nauda valsts budžetā atradīsies, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj atbildēt.
Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili žurnālistiem paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Pēc valsts svētkiem, 19.novembrī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu ministres gaitas nozares problēmu aizstāvēšanā, kā arī iespējamo pedagogu streiku.
Pirms vēlēšanām sešas partijas parakstījušas vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), apliecinot savu apņemšanos pievērsties nozares problēmu risināšanai, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi, ka no pirmā septembra pedagogu darba likmes būs 420 eiro apmērā un papildu pienākumu apmaksa tiks nodrošināta 40% apmērā, pikets, kas paredzēts pirmdien, 12.maijā, notiks tik un tā, pieprasot visu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzīto prasību iekļaušanu nākamo gadu budžetos.
Mūsu sabiedrības vecākā paaudze vēl atceras XX gadsimta visasiņaināko, visnoziedzīgāko – Otro Pasaules karu. Šodien civilizācija balansē uz visdraudīgākā – trešā pasaules kara zobena asmens.
Lai gan 2,5 miljoni eiro, kuru pietrūka pedagogu algu izmaksāšanai, valsts budžetā ir atrasti, kopējo situāciju tie neuzlabo. Latvijas skolotāji joprojām par savu darbu saņem mazāko samaksu Eiropā, turklāt finansiālā bedre starp lielo pilsētu un novadu mazajām skolām arvien paplašinās, kas var novest pie neapmierinātības padziļināšanās.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka augstākā izglītība un zinātne saistībā ar finansējumu ir atstāta novārtā.