Ministre pārliecināta, ka visas pedagogu prasības nevarēs izpildīt jau nākamgad

© F64

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārliecināta, ka visas izteiktās prasības attiecībā uz izglītības sektora uzlabošanu nebūs iespējams izpildīt jau nākamajā gadā.

"Esmu pavisam pārliecināta, ka pilnīgi visas prasības nebūs iespējams 2016.gadā ņemt vērā," šodien pēc skolotāju streika izlīgšanas komisijas sēdes žurnālistiem sacīja Seile.

Viņa uzsvēra, ka visu prasību apmierināšanai nepieciešami papildu līdzekļi. Ministre norādīja, ka vajag saprast, ka ir pašvaldības, kurās skolotāji saņem arī 2000 eiro, un ir pašvaldības, kurās pedagogi saņem tikai 450 eiro. Seile skaidroja, ka pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaitīja, ka, ieviešot jauno modeli, apmēram 35 pašvaldībās varētu samazināties finansējuma apjoms. "Ar to es saprotu gan mīnus 100 eiro, gan 100 000 eiro," sacīja Seile.

Viņa piebilda, ka pagaidām gan IZM papildu nepieciešamo līdzekļu apjomus vēl skaita.

"Mēs mēģinām šobrīd stabilizēt situāciju. Katrs saprot, ka, lai šādu situāciju izlīdzsvarotu uzreiz vienā piegājienā, mums ir vai nu jāgarantē, ka visi saņems 1700 eiro, kas, visticamāk, nebūs iespējams, jo tad papildus būtu vajadzīgi 200 miljoni eiro, vai arī jāiet pakāpeniski," vērtēja ministre.

Seile uzsvēra, ka IZM no dienas dienā uzklausa visas vēlmes. "Diemžēl visi jautājumi nav tikai IZM kompetencē. Piemēram, pirmsskolas ir pašvaldību budžets. Piekrītu, ka pirmsskolas pedagogiem jāsaņem līdzvērtīgs atalgojums, tomēr tas ir liels slogs uz pašvaldību budžetu," sacīja Seile, piebilstot, ka tas ir komplekss jautājums.

"Vēlos uzsvērt, ka visas prasības, par ko mēs runājam, nav vienkārši modeļa jautājums. Modelis ir principu kopums, kurā iestrādāts, cik daudz maksāsim, cik liela slodze, cik darbinieku. Lai katru solīti varētu pamainīt, ir daudz iesaistīto pušu, daudz dokumentu," uzsvēra ministre.

Modeli joprojām plānots pagūt izstrādāt un apstiprināt līdz nākamā gada budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Tas nozīmē, ka pēdējā iespēja to skatīt un pieņemt valdībā ir 3.novembris, skaidroja Seile.

Kā ziņots, ja pedagogu algu modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, tad 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu, aprēķinājusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Salīdzinot ar pašreizējo modeli "Nauda seko skolēnam", no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi.

Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas - 0,80 eiro - līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.

Izskatot modeļa ietekmi uz visu pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skolotāju algām, LIZDA secināja, ka ir pašvaldības, kurās zaudē visu pašvaldībā esošo skolu skolotāji.

Raugoties uz pašvaldībām, kuru skolu skolotāji varētu iegūt, LIZDA aprēķināja, ka skolotāju ieguvumi varētu sasniegt no 0,80 eiro līdz 374 eiro. Lielākie ieguvēji būtu Rīgas pašvaldības skolu skolotāji.

Ieguvēju vidū būtu vairums Rīgas skolu. No 99 izglītības iestāžu skolotājiem ieguvēji būs skolotāji 64 skolās.

LIZDA aprēķinos nav iekļauti skolu direktori, viņu vietnieki, kā arī atbalsta personāls. Tāpat nav iekļautas arī speciālās izglītības iestādes, kā arī vakara maiņu skolas.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais