Izglītības nozarē strādājošo streiks varētu iegūt plašāku atsaucību, jo aizvainoti par algu reformas rezultātu ir ne tikai pirmsskolas un skolu pedagogi, bet arī augstskolu pasniedzēji, kuru darba samaksa tik tikko pārsniedz minimālo algu. Rezultātā daļa mācībspēku no darba augstskolā spiesti aiziet vai piestrādāt citur.
Situācija tiešām ir nožēlojama, apliecina augstskolā strādājošie. Liepājas Universitātes pasniedzēja, kas strādā uz pusslodzi, par darbu saņem 200 eiro uz rokas. Samaksājot par dzīvokli 110 eiro un citiem pakalpojumiem, nekas pāri nepaliekot. Ja nepiestrādātu, būtu jādzīvo neēdušai, atzina pasniedzēja, kura nevēlējās afišēt savu vārdu.
«Jā, augstskolu pasniedzēju atalgojums ir problēma. Mēs neesam pret skolotājiem vai bērnudārzu audzinātājiem, bet mūsu visu darbs ir nenovērtēts. Tāpēc intelektuālais potenciāls vai nu aizplūst, vai speciālisti ir spiesti strādāt vairākās vietās,» apliecina Liepājas Universitātes (LiepU) rektora v. i. Māra Zeltiņa. «Gaismu tuneļa galā» viņa neredzot, bet LiepU darot visu, lai varētu sakārtot situāciju iekšēji, cik nu tas no viņiem esot atkarīgs. Tā kā līdz šim augstskolu mācībspēkiem vispār neesot tikusi pievērsta uzmanība darba samaksas ziņā, tad varot atzinīgi novērtēt jauno LIZDA vadītāju, kura ir pamanījusi arī augstskolu problēmas.
Neko labāka situācija nav arī citās augstskolās. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) situāciju glābjot tas, ka lektori visbiežāk apvienojot šo darbu ar pētniecību zinātnes projektos, par ko arī saņem atsevišķu algu. Saskaitot abas summas kopā, iznāk daudzmaz pieklājīga nauda, norāda RTU rektora vietnieks biznesa un inovāciju jautājumos Artūrs Zeps. Pasniedzēja daļa, jāatzīstot, esot tiešām maza. Diemžēl jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis situāciju neuzlabošot. Un tas esot skaidrs, ņemot vērā, ka augstskolas arī nākamgad nesaņems tos 60 miljonus eiro, ko nosaka likums, paredzot novirzīt šai jomai 0,25% no IKP. Cerēt uz algu pielikumu diez vai iespējams, secina A. Zeps. Jau tā augstskolām pašām savos maciņos jāatrod līdzekļi, lai paceltu minimālās algas tehniskajiem darbiniekiem. RTU pārstāvis uzsver: ja jau izglītība ir valsts prioritāte, tad varēja arī tai, līdzīgi kā veselības nozarei, piešķirt no prezidentūrai pāri palikušajiem līdzekļiem kādus miljonus eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā atbildē Neatkarīgajai arī cerīgu ainu neiezīmē, vien norāda, ka uzdevusi augstskolām līdz 2015. gada nogalei izstrādāt un iesniegt ministrijā savas jaunās attīstības stratēģijas, kurās būtu ietverts arī akadēmiskā mācību personāla atalgojuma modelis. Likums, lūk, nosakot augstskolu tiesības patstāvīgi noteikt mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Tādēļ ministrija aicinot «augstskolu arodbiedrības iesaistīties pasniedzēju algu sistēmas sakārtošanā katrā augstskolā tā, lai tā būtu konkurētspējīga».
Pašlaik Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl apkopo savu biedru domas par streika nepieciešamību, un vakar notikušajā padomes sēdē vēl netika nosaukts ne protestu datums, ne tā formāts, informēja LIZDA pārstāve Dita Kalniņa. Visticamāk, ka par to varētu izlemt nākamnedēļ, 30. oktobrī, kad plānota nākamā LIZDA biedru tikšanās. Tāpat 29. oktobrī paredzēta izlīguma komisijas sēde, kurā LIZDA vēl runās ar Izglītības un zinātnes ministriju. Attiecībā uz mediķu ieceri piketēt, pedagogi to atbalstot, bet paši tam nepievienosies, jo uzskata, ka šāds formāts sevi jau ir izsmēlis. To pierādot iepriekšējās šādas aktivitātes, pēc kurām nebijis nekādu pozitīvu izmaiņu.