Straujuma: LIZDA prasības nav iespējams izpildīt

© F64

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka prasības tādā apmērā, kādas ir minējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), nav iespējams izpildīt.

Šodien valdībā uzklausot izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles sniegto informāciju par LIZDA prasībām un plāniem rīkot streiku, Straujuma aicināja organizāciju tomēr turpināt konstruktīvās diskusijas, kas ir sāktas ar pašvaldībām.

"Prasības, kas šobrīd ir izvirzītas, nav iespējams izpildīt," teica Straujuma. Lai gan ir sagaidāms, ka tiks veidota izlīgšanas komisija, kā to prasa streika procedūra, jau tagad Straujuma skaidri vēlas norādīt, ka tos miljonus, kas tiek prasīti, nodrošināt nebūs iespējams.

Seile gan atzina, ka no LIZDA vēstules neesot skaidrs, vai šo līdzekļu apjomu prasa nodrošināt viena gada laikā, vai ilgākā laika periodā.

Kā ziņots, tā kā sarunas dažādos līmeņos līdz šim nav devušas vēlamos rezultātus, LIZDA uzskata par nepieciešamu sākt streika rīkošanas procedūru, aģentūru LETA informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA padome secinājusi, ka situācija darbā ar 2016.gada valsts budžeta projektu, paredzot nepietiekamu finansējumu jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir neapmierinoša. Arodbiedrībā uzsver, ka joprojām netiek ņemta vērā virkne priekšlikumu modeļa pilnveidošanai.

Kopš šī gada jūnija notikušas gandrīz 20 tikšanās ar dažādu institūciju pārstāvjiem, tomēr tās nav devušas gaidīto rezultātu, norāda arodbiedrībā.

Darba strīdu likums regulē turpmākos rīcības soļus, no kā atkarīgs tas, vai streiks tiešām notiks, skaidroja Vanaga. Pamatojoties uz to, arodbiedrība savu prasījumu iesniegumu nosūtīja IZM. Likums paredz, ka IZM jāsniedz atbilde, bet, ja arodbiedrību šī atbilde neapmierina vai tā netiek sniegta vispār, tad tiek veidota izlīgšanas komisija, kura formulē domstarpību protokolu, cenšoties panākt izlīgumu.

 

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais