Lielais Kristaps

Par Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma sacentīsies četras kinolentes, aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Zane Dzene. Kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma balvai nominēta režisores Daces Pūces filma "Bedre", režisora Dāvja Sīmaņa "Gads pirms kara", režisores un producentes Lailas Pakalniņas "Spogulī" un režisores Martas Elīnas Martinsones filma "Tizlenes". Kategorijā labākā īsmetrāžas spēlfilma par uzvaru sacentīsies režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma "Atseko man", režisora Intara Rešetina filma "Flauta" un režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss". Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas godu sacentīsies režisors Andrejs Verhoustinskis ar filmu "Delle", režisors Vitālijs Manskis ar filmu "Gorbačovs. Paradīze" un režisors Ivars Zviedris ar filmu "Uz neredzīti, Brasa!". Savukārt kategorijā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma par uzvaru sacentīsies režisoru Māra Maskalāna un Kristīnes Garklāvas filma "Melnā stārķa kungs", režisora un producenta Ivara Zviedra filma "Nesaprastie", režisora Paula Ķestera filma "Pārceltuve" un režisores Elzas Gaujas filmas "Profesors un Gena". Kategorijā labākā animācijas filma balvai nominēta režisora un producenta Vladimira Leščova filma "Comeback", režisores Māras Liniņas "Čuči, čuči", režisora Nila Skapāna filma "Diendusa", režisora Edmunda Freiberga filma "Goda sardze" un režisora Jurģa Krāsona filma "Trubā". Kategorijā par labāko daudzsēriju filmu sacentīsies režisora Alvja Hermaņa "Aģentūra", režisoru kolektīva veidotā filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un režisoru kolektīva veidotā filma "Paliec negatīvs". Savukārt kategorijā par labāko debijas filmu sacentīsies Hermaņa "Aģentūra", režisores Martinsones "Tizlenes" un režisores Helēnas Zīles "Vienam". Par labākās studentu filmas godu sacentīsies režisores Lāsmas Bērtules "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", režisora un producenta Rūdolfa Anžes darbs "Bezfilma", režisora Emīla Alpa filma "Mia", režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss", režisores Līvas Polkmanes filma "Priekuļu miljonāri" un Gaujas filma "Profesors un Gena". Kategorijā labākais spēlfilmas režisors nominēti Pūce, Sīmanis un Martinsone. Savukārt kategorijā labākais scenārists nominēti Pūce, Sīmanis, Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, Pakalniņa un Martinsone. Savukārt kategorijā par labāko spēlfilmas operatora darbu sacentīsies Aigars Sermūkšs par darbu "Tizlenēs", Aleksandrs Grebņevs par darbu "Wild East. Kur vedīs ceļš", Andrejs Rudzāts par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene, Gads pirms kara". Tāpat par uzvaru šajā kategorijā sacentīsies Gatis Grīnbergs par darbu filmā "Bedre" un Gints Bērziņš par darbu "Spogulī". Uz labākās aktrises godu galvenajā lomā pretendē Asnāte Sofija Rožkalne par darbu "Tizlenēs", Dace Everss par darbu "Bedrē", Guna Zariņa par darbu "Emīlijā. Latvijas preses karalienē" un Madlēna Valdberga par darbu "Spogulī". Savukārt uz labākā aktiera godu galvenajā lomā pretendē Petrs Buhta par darbu filmā "Gads pirms kara", Juris Bartkevičs par darbu filmā "Emīlija. Preses karaliene" un Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Spogulī". Kategorijā labākā aktrise otrā plāna lomā nominēta Agnese Budovska par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Baiba Broka par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Elza Leimane par darbu filmā "Spogulī" un Indra Burkovska par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais aktieris otrā plāna lomā nominēti Egons Dombrovskis par darbu filmā "Bedre", Kaspars Zāle par darbu "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Gads pirms kara" un Vilis Daudziņš par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Kategorijā labākais filmas mākslinieks nominēts Aivars Žukovskis par darbu filmā "Tizlenes", Aldis Meinerts par darbu filmā "Spogulī", Krāsons par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara". Kategorijā labākais kostīmu mākslinieks par uzvaru sacentīsies Aija Strazdiņa un Rūta Kuplā par darbu filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Jūlija Volkinšteine par darbu filmā "Tizlenes", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara" un Līga Krāsone par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Savukārt par labākā grima mākslinieka godu sacentīsies Aija Beata Rjabovska par darbu filmā "Gads pirms kara", Dzintra Bijubena par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Tamara Koubova, Zane Žilinska un Vivita Jansone par darbu daudzēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Kategorijā labākais komponists izvirzīts Kārlis Auzāns par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Pauļus Kilbausks un Vigints Kisevičs par darbu filmā "Spogulī", Santa Ratniece par darbu filmā "Dabsikā gaisma" un Valters Pūce par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais skaņu režisors nominēts Andris Barons par darbu filmā "Trubā", Anrijs Krenbergs par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Ģirts Bišs par darbu filmā "Goda sardze", Ernests Ansons par darbu filmā "Viss reizē zied", Sauļus Urbanavičs par darbu filmā "Gads pirms kara". Par labākā montāžas režisora godu sacentīsies Anna Rindova par darbu filmā "Gads pirms kara", Ieva Veiverite par darbu filmā "Spogulī", Madara Didrihsone par darbu filmā "Tizlenes" un Jevgēņijs Ribalko par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Savukārt kategorijā labākais dokumentālās filmas režisors nominēts Andrejs Verhoustinskis par filmu "Delle", Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Manskis par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Kategorijā labākais dokumentālās filmas operators par uzvaras lauriem sacentīsies Aleksandra Ivanova par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Andrejs Rudzāts par darbu filmā "Viss reizē zied", Verhoustinskis par darbu filmā "Delle", Haralds Ozols un Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Valdis Celmiņš par darbu filmā "Es piedzimu Rosellīni". Savukārt par uzvaru labākās animācijas filmas režisora godu sacentīsies Edmunds Jansons par filmu "Goda sardze", Nils Skapāns par filmu "Diendusa" un Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback". Par labākā animācijas filmas mākslinieka godu sacentīsies Jansons par filmu "Goda sardze", Jurģis Krāsons par darbu pie filmas "Trubā". Tāpat nominēts Krāsons par darbu filmā "Trubā", Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback" un Ūna Laukmane par darbu filmā "Čuči, čuči". Avots: LETA

 No Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālās Filmu skolas paviljona šodien plkst.19.30 sāks translēt kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremoniju.

No šodienas līdz svētdienai Nacionālā Kino centra (NKC) interneta portālā "Filmas.lv" būs iespējams noskatīties nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" nominētās filmas, informēja festivāla preses sekretāre Zane Dzene.

Šogad balvai "Lielais Kristaps" 15 nominācijām izvirzīta Viestura Kairiša spēlfilma "Pilsēta pie upes", informēja festivāla preses sekretāre Zane Dzene.

Šodien plkst.15 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks režisora Jura Kursieša filmas "Oļegs" īpašais seanss, kurā tiks stāstīts arī par filmas operatoram Bogumilam Godfrejovam piešķirtā "Lielā Kristapa" statuetes atrašanu, informēja kinoteātra "Splendid Palace" pārstāve Laura Jansone.

2019. gada 23. novembrī plkst. 15.00 kinoteātrī “Splendid Palace” notiks filmas “Oļegs” īpašais seanss, kā arī kopā ar filmas radošo komandu tiks šķetināta filmas operatoram piešķirtās “Lielais Kristaps” pazudušās statuetes lieta.

Jau ziņots, ka vakar kinoteātrī "Splendid Palace" notika Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" apbalvošanas ceremonija. Atsakties uz tās fotomirkļiem!

Pazudusi režisora Jura Kursieša filmas "Oļegs" operatoram Bogumilam Godfrejovam piešķirtā "Lielā Kristapa" statuete.

Latvijas nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma šogad ir ieguvusi režisora Jura Kursieša filma "Oļegs", par darbu kurā kā labākais apbalvots arī operators Bogumils Godfrejovs.

Kinoteātrī "Splendid Palace" šodien notiek Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" apbalvošanas ceremonija. Šogad ceremonijas tēma būs "Lielais Kristaps izmeklē". Kā stāsta Nacionālās kino balvas producente Marta Bite, "Lielais Kristaps" izmeklēs, kāda situācija ir Latvijas kino industrijā un kādas liecības par to sniedz skatītāji.

Režisora Gata Šmita krimināldrāmai "1906" ir vislielākās cerības plūkt uzvaras laurus nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā pilnmetrāžas filma", prognozē "Optibet" bukmeikeri.

Šodien klātesot LR kultūras ministram Naurim Puntulim tika paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas nominanti. Preses konferencē piedalījās arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Kinemotogrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova un atlases komisijas pārstāve, kino zinātniece Kristīne Matīsa. Atklājot konferenci Kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja kino nozares nozīmi valsts kultūras mantojumā un izteica solījumus rūpēties par turpmāku finansiālu nodrošinājumu nozares kvalitātes saglabāšanai un izaugsmei: "Šobrīd Latvijas kino piedzīvo savu renesansi. Mans kā kultūras ministra uzdevums ir to nosargāt. Jūs varat būt droši par Latvijas kino nozares finansiālo nodrošinājumu tās turpmākajai izaugsmei. "

Ceturtdien, 15. augustā noslēgusies pieteikumu iesniegšana Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” un, salīdzinot ar 2018. gadu, pieteikumu skaits ir pat pieaudzis. Pagājušā gada “Lielais Kristaps” aizritēja Latvijas simtgades zīmē, bet šogad jāizceļ Latvijā producēto filmu nozīmīgie panākumi lielākajos starptautiskajos filmu festivālos. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas kino ir ne tikai atguvis Latvijas skatītāju uzticību, bet ir arī konkurētspējīgs ārvalstīs.

Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente "Bille", kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Labākās aktrises balvu saņēmusi Elita Kļaviņa par lomu filmā "Rīga. Dublis 1", bet par labāko aktieri atzīts Vilis Daudziņš par lomu filmā "Ar putām uz lūpām". Par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Ilze Blauberga par tēlojumu filmā "Tēvs Nakts". Savukārt par tēlojumu filmā "Kriminālās ekselences fonds" labākā otrā plāna aktiera titulu ieguvis Andris Daugaviņš. Labākā spēlfilmas režisora titulu ieguvis Dāvis Sīmanis par darbu kinolentē "Tēvs Nakts". Savukārt komponists Vestards Šimkus par savu muzikālo veikumu filmā "Elpa marmorā" saņēmis balvu kā labākais komponists. Par labāko scenāristu atzīts Oskars Rupenheits par scenāriju filmai "Kriminālās ekselences fonds". Tikmēr par labāko pilnmetrāžas dokumentālā kino filmu atzīta filma "Laika tilti", kuras režisori ir Kristīne Briede un Audrjus Stonis. Balvu kā labākais dokumentālo filmu režisors saņēmis Ivars Selckis par filmu "Turpinājums", bet par labāko dokumentālā kino operatoru atzīts šīs filmas operators Valdis Celmiņš. Labākās īsmetrāžas filmas titulu nopelnījusi kinolente "Elektriķa diena", kuras režisors un producents ir Vladimirs Leščovs. Par dabu šajā filmā Leščovs arī saņēmis balvu kā labākais animācijas filmas režisors. Kategorijā "Labākā debijas filma" balvu saņēmusi filma "Vīrietis un dālijas" ar režisoru Gunti Bojāru. Balvu kategorijā "Labākā studentu filma" ieguvusi kinolente "Viesturs Kairišs iznāk no meža". Tās režisore ir Marta Elīna Martinsone. Par labāko spēlfilmas operatoru atzīts filmas "Tēvs Nakts" operators Andrejs Rudzāts, bet šīs filmas māksliniece Kristīne Jurjāne ieguvusi labākās mākslinieces titulu. Tikmēr labākās animācijas mākslinieces titulu ieguvusi Lizete Upīte par darbu filmā "Nakts pastaigas". Par labāko skaņu režiju balvu ieguva Ģirts Bišs par filmām "Nakts pastaigas" un "Zāģeri", bet par labāko montāžas režisori tika atzīta Andra Doršs par filmu "Turpinājums". "Lielo Kristapu" par labāko grimu saņēma Aija Beata Rjabovska par darbu dokumentālajā lentē "Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni", bet par labākajiem kostīmiem - Liene Rolšteina par darbu "Homo Novus". Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "Fipresci" balva piešķirta filmai "Mērijas ceļojums". Tāpat tās scenāriste Kristīne Želve saņēma žūrijas īpašo balvu par scenāriju. Kinolente "Mērijas ceļojums" arī saņēmusi laikraksta "Diena", žurnāla "SestDiena" un "KDi" balvu. Savukārt filma "Kriminālās ekselences fonds" ieguva "Delfi" lasītāju simpātiju balvu, bet filma "Homo Novus" saņēma "Rīgas namu" specbalvu. Balvu par mūža ieguldījumu saņēmis kino zinātnieks Ābrams Kleckins un profesionālis Mihails Savisko, kuri 20.gadsimta 70.gados noformulēja 60.gados jaunizveidoto Latvijas dokumentālo kino vilni - Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu.

12. novembrī kinoteātrī Splendid Palace paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti. Tika pasniegtas balvas labāko filmu un filmu ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem, kā arī balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā, žūrijas un citas īpašās balvas.

Šodien, 7. novembrī plkst. 18.30 kinoteātrī Splendid Palace atklāts nozīmīgākai Latvijas filmu nozares pasākumus – Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”. To ievadīs Rīgas dokumentālās kino skolas seanss par godu šī gada Mūža balvas laureātiem - LU profesoram, žurnālistam, kino kritiķim un filmu scenāriju autoram Ābramam Kleckinam un scenāriju autoram, vienam no vērīgākajiem kino procesa vērtētājiem Latvijā Mikam Savisko.

Īsi pirms Latvijas valsts simtgades svinībām, no 7. līdz 13. novembrim, kinoteātrī Splendid Palace norisināsies Latvijas filmu nozares nozīmīgākais pasākums – Nacionālā kino balva Lielais Kristaps.

Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" nominētas kinolentes "Bille", "Ar putām uz lūpām", "Homo novus", "Kriminālās ekselences fonds" un "Tēvs nakts", preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.

14.novembra vakarā kinoteātrī "Splendid Palace" jau 29.reizi tika pasniegta "Lielā Kristapa" balva. Festivālā, kuru rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība, triumfēja vēsturiskā drāma "Melānijas hronika". Tā saņēma gada labākas pilnmetrāžas spēlfilmas balvu, bet filmas režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.

Šovakar nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas balvu saņēma vēsturiskā drāma "Melānijas hronika", bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.