"Lielajam Kristapam" šogad saņemti 95 pieteikumi
Ceturtdien, 15. augustā noslēgusies pieteikumu iesniegšana Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” un, salīdzinot ar 2018. gadu, pieteikumu skaits ir pat pieaudzis. Pagājušā gada “Lielais Kristaps” aizritēja Latvijas simtgades zīmē, bet šogad jāizceļ Latvijā producēto filmu nozīmīgie panākumi lielākajos starptautiskajos filmu festivālos. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas kino ir ne tikai atguvis Latvijas skatītāju uzticību, bet ir arī konkurētspējīgs ārvalstīs.
Divas no pieteiktajām spēlfilmām šogad tika iekļautas prestižā Kannu kinofestivāla konkursā Directors Forthnight - režisora Jura Kursieša Oļegs un mazākuma kopražojuma filma Suņi nevalkā bikses (somu režisors J.-P. Valkeapē), abas producētas studijā Tasse Film. Arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā ir darbi, kas jau saņēmuši augstu novērtējumu ārvalstīs - mazākuma kopražojuma filma Nemirstīgie (režisore Ksenija Ohapkina, studija VFS Films) un režisora Vitālija Manska Putina liecinieki (studija Vertov) saņēmušas balvas Karlovi Varu filmu festivālā, tur pasaules pirmizrādi piedzīvojusi arī Lailas Pakalniņas pilnmetrāžas dokumentālā filma Karote, savukārt Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācija Projām šogad saņēma Eiropas lielākā animācijas filmu festivāla Anesī galveno balvu konkursa programmā Contrechamp.
Vairākas no Lielajam Kristapam pieteiktajām filmām Latvijas kinoteātru repertuārā nonāks rudenī - spēlfilmas Jelgava ’94 (režisors Jānis Ābele), Oļegs (režisors Juris Kursietis), Nekas mūs neapturēs (režisors Andris Gauja), dokumentālā filma Spiegs, kurš mans tēvs (režisori Gints Grūbe un Jāks Kilmi) un citas; daļa no minētajām un pasaulē apbalvotajām filmām Latvijas pirmizrādi piedzīvos Rīgas starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) oktobrī.
Kopumā šogad izvērtēšanai iesniegti 95 pieteikumi, tajā skaitā rekordliels skaits pilnmetrāžas spēlfilmu - 14, arī četru režisoru pirmās pilnmetrāžas filmas (Alises Zariņas Blakus, Jāņa Ābeles 7 miljardi gadu pirms pasaules gala, Konstantīna Odarsta Svētdienas sieva, Aleksandra Mirska Gūtmaņa alternatīva) un četras mazākuma kopražojuma filmas. Pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā iesniegtas 19 filmas, no tām divas mazākuma kopražojuma filmas un trīs režisoru debijas (Kaspara Rogas Meklējot Mr. Kauliņu, Ata Klimoviča Zobens un zābaki un Emīla Alpa Koris. Diriģents. Kamēr…).
Pēc vairāku gadu pārtraukuma šogad Nacionālajai kino balvai pieteiktas četras pilnmetrāžas animācijas filmas, starp tām arī Simtgades filmas Saule brauca debesīs un Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi; kopā animācijas kategorijā iesniegtas 9 filmas. Īsmetrāžas spēlfilmu kategorijā iesniegtas 11 filmas, īsmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā - 10 filmas. Šogad Nacionālajā kino balvā atkal izveidota kategorija TV formāta filmām, un tajā saņemti 11 pieteikumi. Studentu filmu konkursam šogad pieteikta 21 filma, ko uzņēmuši LKA Nacionālās filmu skolas, Latvijas Mākslas akadēmijas, PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolas un RISEBA studenti.
Līdz ar filmu pieteikšanas noslēgumu sāk strādāt Lielā Kristapa atlases komisija septiņu ekspertu sastāvā, Nacionālajai kino balvai nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks pasludināts preses konferencē oktobra sākumā. Nacionālās kino balvas pasākumi notiks kinoteātrī Splendid Palace no 7. līdz 12. novembrim, noslēguma ceremonija - 12. novembrī.