LELB

Neviens no pretendentiem uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa amatu negatavojas atjaunot sieviešu ordināciju mācītāja amatā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadība mudina draudžu mācītājus aģitēt parakstīties par referendumu pret partnerattiecību regulējumu, izriet no paziņojuma baznīcas mājaslapā.

Ir būtiski pēc iespējas ātrāk sākt Rīgas Svētā Pētera baznīcas restaurāciju, atzīst Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Saeimā iesniegtajā likumprojektā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Uz šīm tiesībām pretendē arī Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Patlaban baznīcu apsaimnieko Rīgas dome. Bet nu faktiski atkārtojas pirms desmit vienpadsmit gadiem notikusī polemika par to, kādā statusā baznīcai pastāvēt turpmāk. Joprojām uzskatu, ka LELB tā arī nav atradusi pienācīgus, pārliecinošus argumentus, lai taptu par šīs baznīcas īpašnieci. Bet – ciktāl runāt par VELBL, kuras tiesības noteica 1888. gada maija ieraksts Zemesgrāmatā, 1939. gadā pēc vācbaltu emigrācijas Latvija samaksāja Vācijai visai lielu naudu par to īpašumiem. Turklāt gan luterāņi, gan katoļi šobrīd var kalpot Tam Kungam Pēterbaznīcā netraucēti un bez kādas maksas. Par ko tad ir runa – par ticību, par Dievu vai tik vien kā par mantu? Nolēmu uzzināt Svētā Pētera baznīcas direktores, aktrises Unas JANSONES viedokli par to, kas notiek un kā būtu jānotiek.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca panākusi, ka vismaz pirmajā lasījumā tās likumā Saeima apstiprinās arī preambulu, kurā baznīca atzīta par vienīgo starpkaru LELB pēcteci. Tiesa, arhibīskaps Jānis Vanags apliecina, ka tālākajos lasījumos viņa vadītā baznīca piekāpsies Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas un tai netīkamo no likumprojekta dzēsīs.

Šodien plkst.19 Rīgas Domā notiks īpašs pateicības dievkalpojums, kas veltīts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga konsekrācijas 25.gadadienai.

Izmantojot priekšvēlēšanu laiku, kurā politiķi ir īpaši pakļāvīgi sabiedriskajam spiedienam, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kuras gribētos grozījumus LELB likumā Saeima tā arī nevirzīja apstiprināšanai, izplatījusi paziņojumu, ka tā aptaujās luterāņus, lai to interesējošos jautājumus pēc tam uzdotu Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām.

Uzliekot uz ledus Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) iniciēto likumprojektu, kas nostiprinātu baznīcas saikni ar starpkaru periodā dibināto baznīcu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija cer, ka LELB spēs vienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) par apvienošanos. Atšķirīgās ideoloģijas dēļ šis dialogs būs vismaz smagnējs, ja ne neiespējams, un ārpus Latvijas luterāņi, šķiet, sākuši meklēt risinājumus, kā norobežoties no LELB.

Luterāņu latvisko vidi satricinājušais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšlikums papildināt tās speciālo likumu ar preambulu, kurā nostiprināta pēctecība ar starpkaru perioda baznīcu, jāvirza uz pirmo lasījumu Saeimā – lēmusi darba grupa, kuras viedoklis vēl jāapstiprina atbildīgajai komisijai. Taču Latvijas un ārpus Latvijas luterāņus šķirošās juridiskās normas patiesībā nav meklējamas preambulā.

Diskusija par nepieciešamību ieviest grozījumu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā, kas regulē tās tiesiskās attiecības ar valsti, izvērtusies ne tikai ar tās kara laikā izveidojušās atzara, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvjiem, bet arī pašas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iekšienē. Tām gan trešdien pielikts punkts un pieņemts aicinājums disidentiem izbeigt savas aktivitātes.

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, kas vēl nesen vēlējās nostiprināt unikālas pārmantojamības tiesības kā vienīgā pēctece tai Baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam, gatava kompromisam ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas. Tiesa, kompromiss nav pietiekami dziļš, lai nesaglabātos abu Baznīcu strīda, kas jau tagad iemantojis «Baznīcu karu» vārdu, eskalācijas draudi.

Paplašinot ticīgo pamattiesības, Satversmes tiesa dāvājusi iespēju vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas baznīcas ar tām piekrītošajām privilēģijām, piemēram, klosteru veidošanu. Vienlaikus tiesas lēmums dāvājis iespēju savstarpēji konfliktējošajām Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas nošķirt savu darbību un turpināt praktizēt saskaņā ar savu tradīciju.

Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

11. marta vakarā Torņakalna draudzes namā notika diskusija par situāciju Latvijas Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā (LELB), kurā, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos atspoguļotā, piedalījās daļa no 15 mācītājiem, kuri parakstīja publisku paziņojumu par situāciju LELB, kā arī draudžu locekļi un, pats būtiskākais, žurnālisti. Raugoties no pasākuma formas un sasniegtā rezultāta viedokļa, faktiski tā bija preses konference šķietamas diskusijas veidā.

Politiķu ievārītā putra ap Ziemassvētku oficiālo svinēšanu saskaņā ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas tradīcijām – 7. janvārī – ir tikai nevainīga prelūdija briestošajām problēmām Latvijas garīgajā dzīvē. Satversmes tiesa šomēnes sāks skatīt lietu, kuras rezultātā Latvijas Pareizticīgās autonomās draudzes varētu censties panākt, ka tās atzīst par pirmskara Latvijas Pareizticīgās baznīcas mantinieci.

Šodien Ministru kabineta komitejā skatīs likumprojektu, ar kuru plānots noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).

Rīgas domes deputāti šodien sēdē skatīs jautājumu par Lielo kapu teritorijas atpirkšanu no Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas (LELB) par aptuveni 372 000 eiro, kā arī pašvaldības zemesgabala rezervāciju Imantā pie Anniņmuižas meža LELB dievnama celtniecībai.

Šodien Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti ir atbalstījuši divus būtiskus lēmumus - gan Lielo kapu teritorijas atpirkšanu no Latvijas Evanģēliskās luteriskās baznīcas, gan arī Latviešu Strēlnieku laukuma daļas nodošanu valstij.