Latvijas ārzemju luterāņi meklē sabiedrotos Vācu baznīcā
Uzliekot uz ledus Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) iniciēto likumprojektu, kas nostiprinātu baznīcas saikni ar starpkaru periodā dibināto baznīcu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija cer, ka LELB spēs vienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) par apvienošanos. Atšķirīgās ideoloģijas dēļ šis dialogs būs vismaz smagnējs, ja ne neiespējams, un ārpus Latvijas luterāņi, šķiet, sākuši meklēt risinājumus, kā norobežoties no LELB.
Jau vēstīts, ka, gatavojoties Satversmes tiesas spriedumam, kas par nepamatotu atzina likumu prasību, ka vienas reliģiskās konfesijas ietvaros var būt tikai viena baznīca, LELB rosināja grozīt tās darbību regulējošo likumu. Grozījumi cita starpā paredzēja arī preambulas iekļaušanu likumā, bet preambulā tiktu nostiprināta LELB pēctecība tai baznīcai, kas Latvijā tika dibināta starpkaru periodā.
Šai iecerei asi iebilda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, kura paģērēja, ka LELB nedrīkst pretendēt uz vienīgās starpkaru Latvijas LELB mantinieces statusu.
LELB arhibīskaps Jānis Vanags vēlāk piekrita, ka preambulas redakcija bijusi neveikla, un apliecināja, ka LELB atsakās no vēlmes pasludināt sevi par vienīgo starpkaru Latvijas LELB mantinieci, taču LELBĀL pārstāvjiem ar to nepietika.
Pēc skaļākajiem iebildumiem par preambulas tekstu sekoja neapmierinātība ar to, ka likuma grozījumi nostiprinātu LELB centralizēto uzbūvi, kas paredz to, ka draudzes no LELB var izstāties tikai kā indivīdi, atstājot LELB īpašumā nekustamo īpašumu - piemēram, baznīcas, draudžu mājas un mežu.
Izskatot LELB sagatavoto likumprojektu, Saeimas atbildīgās komisijas deputāti pat izveidoja darba grupu, lai uzklausītu ieinteresēto pušu viedokļus, un secināja, ka LELB rosinātais likums nav saistāms ar Satversmes tiesas pieprasītajiem grozījumiem reliģisko organizāciju likumā un to var virzīt apstiprināšanai vēl pirms tam, kad likumdevējs veicis tiesas noteiktos grozījumus likumā.
Tomēr komisijā strādājošie deputāti lēma citādi. Politiķi uzskatīja - kaut arī LELB rosinātais likumprojekts attiecināms tikai uz šo baznīcu un neskar LELBĀL, taču abu baznīcu kopējā izcelsme nav apšaubāma. Tāpēc politiķi pauda cerību, ka abas baznīcas spēs atrisināt domstarpības un spēs vienoties par apvienošanos. Tāpēc lēmums par likumprojekta tālāku virzību netika pieņemts, pieļaujot, ka likumprojekts varētu nonākt Saeimā kādā no šajā vasarā paredzētajām Saeimas ārkārtas sēdēm.
Taču sarunas, visticamāk, beigsies, pat nesākušās. LELB uzskata, ka līdz šim bijusi LELBĀL pretimnākoša un abas baznīcas pat spējušas vienoties par sadarbību. Taču LELB tās pašreizējā līdera vadībā nav gatava pieņemt LELB atbalstīto sieviešu ordināciju un liberālo attieksmi pret gejiem un viendzimuma laulībām.
Nav noslēpums, ka LELB rindās ir gan mācītāji, gan draudžu locekļi, kas šajos jautājumos nav vienisprātis ar oficiālo baznīcu, taču viņi vismaz pagaidām nav arī ar mieru pamest LELB plikas idejas vārdā, lai iestātos LELBĀL bez dievnamiem un nodibinātu savu baznīcu. Šādas tiesības paredzēja gan starpkaru laikā, gan pašlaik spēkā esošie likumi un tā likuma redakcija, kuru virzīja LELB.
Kamēr likumdevējs nav veicis Satversmes tiesas identificētās korekcijas reliģisko organizāciju likumā, joprojām ir spēkā arī noteikums, ka jaunu baznīcu, kurai būtu plašākas iespējas aizstāvēt savas intereses, var dibināt vismaz desmit draudzes. LELBĀL tik daudz draudžu nav, bet baznīcām pietuvinātās aprindās jau mēļo, ka
LELBĀL saskata iespēju nostiprināt savas juridiskās pozīcijas savienībā ar Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā (VELBL). Abu baznīcu pārstāvji tiksies šodien. VELBL Sinodes prezidente Vivita Dolotova gan nevēlējās stāstīt par tikšanās mērķiem.
LELBĀL savienība ar VELBL varētu sarežģīt pēdējās attiecības ar LELB, ar kuru jau tagad ir panākta vienošanās par VELBL nodaļas darbību LELB paspārnē, no kuras izriet, ka VELBL ar laiku varētu saimniekot Rīgas Svētā Pētera baznīcā, kurā vācu luterāņi bija saimnieki arī starpkaru periodā.