Luterāņu baznīca Latvijā un ārzemēs turpina īpašumu ķīviņus

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca panākusi, ka vismaz pirmajā lasījumā tās likumā Saeima apstiprinās arī preambulu, kurā baznīca atzīta par vienīgo starpkaru LELB pēcteci. Tiesa, arhibīskaps Jānis Vanags apliecina, ka tālākajos lasījumos viņa vadītā baznīca piekāpsies Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas un tai netīkamo no likumprojekta dzēsīs.

Neatkarīgā jau vairākkārt rakstījusi, ka ķīviņš starp LELB un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) aizsākās pēc tam, kad LELB pauda vēlmi savā likumā iekļaut gan preambulu, kurā baznīca tiek atzīta par vienīgo starpkaru LELB pēcteci, gan nostiprināt LELB centralizētu varu, kas ierobežotu draudžu tiesības atstāt baznīcu, līdzi ņemot arī draudzes baznīcu un citus īpašumus.

Taču otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē LELB arhibīskaps Jānis Vanags apliecināja, ka baznīca gatava atteikties no ekskluzīvajām tiesībām dēvēties par vienīgo starpkaru LELB mantinieci un starp likumprojekta pirmo un otro lasījumu labot pantus, kas kaut kādā mērā varētu skart LELBĀL.

Savukārt LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvests Kārlis Žols komisijā strādājošajiem deputātiem apliecināja, ka viņa pārstāvētā baznīca savus iebildumus pret LELB likumprojektu atsauks, ja LELB iepazīstinās to ar pārstrādāto preambulas variantu vai no preambulas atteiksies vispār. Jāatgādina, ka LELBĀL pamatoti uzskata, ka arī tā līdz ar LELB ir pilntiesīga starpkaru LELB mantiniece jeb, kā tēlaini to nodēvējis jurists Egils Levits, - viena stumbra divi zari.

Pēc komisijas sēdes K. Žols skaidroja, ka preambula LELBĀL ir sāpīgākais jautājums, taču likumprojektā ir arī citas LELBĀL nepieņemamas nianses, par kurām K. Žols nevēlējās publiski runāt, jo to, ņemot vērā, ka tiek apspriests LELB likums, varētu uztvert par iejaukšanos citas baznīcas iekšējās lietās.

Uz nepilnībām likumprojektā norādīja Saeimas Juridiskais birojs un Vienotības Saeimas frakcijas deputāte Lolita Čigāne. Tā Juridiskajam birojam nebija pieņemami, ka LELB ar likumprojekta palīdzību izmanto valsti, lai risinātu savas iekšējās lietas, un citas juridiskās nianses, kas zināmā mērā LELB pielīdzinātu Katoļu baznīcai un esot pretrunā ar vispārīgajām tiesībām valstī.

Savukārt L. Čigāne centās klātesošos deputātus pārliecināt, ka likumprojekta virzīšana uz pirmo lasījumu attālināšot diasporu no Latvijas, jo tās pārstāvji ir nemierā ar LELB vēlmi pasludināt sevi par vienīgo starpkaru LELB mantinieci. Tam, ka LELB gatava piekāpties LELBĀL vēlmēm, politiķe uzmanību nepievērsa, uzsverot, ka uz Saeimu tiek virzīts nekvalitatīvs likumprojekts. Arī LELBĀL intereses pārstāvošais advokāts Lauris Liepa uzskata, ka likumprojekts ir brāķis. «Es vadu advokātu biroju. Un šī situācija būtu pielīdzināma neiedomājamai praksei advokatūrā, ka mēs apzināti zaudējam lietu pirmajā instancē, atrunājoties, ka otrajā visu izlabosim,» šķendējās advokāts.

Skaļi tas netiek teikts, bet otrs sāpīgākais likumprojektā iekļautais jautājums pēc preambulas ir LELB vēlme nodrošināties, ka draudzes, kurām nav pieņemama LELB politika attiecībā, piemēram, pret sieviešu ordināciju, pametot baznīcas klēpi un pievienojoties, piemēram, LELBĀL, nedrīkst ņemt līdzi arī draudzes īpašumus. Viena no šādām draudzēm varētu būt turīgā Rīgas Lutera draudze, kuras mājvieta ir Torņakalna baznīca.

Tomēr ir skaidrs, ka LELB likumprojektu otrajā lasījumā varēs skatīt tikai 13. Saeima. Un arī tikai tad, ja jaunievēlētie deputāti izrādīs tādu vēlmi - komisija noteica, ka priekšlikumus uz otro lasījumu deputāti var iesniegt līdz 10. novembrim jeb četras dienas pēc jaunās Saeimas pirmās sanāksmes.