leģionāri

Latviešu leģionāri, kuri Otrā pasaules kara laikā bija spiesti karot hitleriskajā armijā, kā savstarpējo pazīšanās zīmi izmantoja sarkanbaltsarkanu vairodziņu uz formas. Simbols tagad radījis domstarpības starp Valsts drošības dienestu un Ogres pašvaldību. Dienests iebilst pret domes plānu pulkvedim un leģionāram Vilim Janumam veltītajam piemineklim uzlikt arī uzšuvi, jo uzskata, ka tas var būt pretrunā ar likumu. Tam nepiekrīt Ogre, tāpēc vērsīsies pie likumdevēja, lai skaidro - vairodziņš ir vai nav nacisma simbols, vēsta "Nekā personīga".

Ceturtdien Rīgā leģionāru piemiņas pasākumu laikā aizturētas divas personas, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

“Leģionāru aizstāvības faktu sarakstu es varētu plaši un daudzkārt papildināt. Angļiem ir jauka paruna: “Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu kļūt.” Es arī baidos un nedrīkstu par tādu kļūt. Jo man jāaizsargā ne tikai savs, bet visu latviešu leģionāru gods un saistībā ar to arī visas mūsu tautas gods. Un jāatceras, ka godu nevar atņemt, to var tikai pazaudēt,” savulaik teica latviešu leģionārs, publicists, Latvijas Tautas frontes un LNNK dalībnieks Visvaldis Lācis. Šodien ir latviešu leģionāru piemiņas diena.

Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns 30. maijā vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt (pārvietot, likvidēt u.tml.) latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Šis piemineklis kopš 2018. gada septembra atrodas Beļģijas pilsētā Zedelgemā, un tā bija beļģu pašvaldības iecere – izveidot šādu pieminekli sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.

Garu un acīmredzami neauglīgu diskusiju rezultātā starptautiskā ekspertu grupa, kurā bija arī Latvijas pārstāvji Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns, nolēma pateikt „nē” latviešu leģionāru piemineklim Zedelgemā (Beļģijā), ko 2018. gadā atklāja par piemiņu latviešu karagūstekņiem (to bija ap 12 000), kuri mitinājās gūstekņu nometnē 1945./46. gadā. Piemineklis tur mierīgi stāvētu vēl gadu simtus, ja vien interneta troksni ap to nebūtu sacēlis kāds Ļevs Goļinkins, apgalvodams, ka latviešu leģionāri ir vainojami „žīdu šaušanā”, tādējādi piespēlējot „materiālus” holokausta biznesmeņu kārtējām melu konstrukcijām.

Leģionāru piemiņas pasākumu rīkotāji un viņu pretinieki epidemioloģiskās situācijas dēļ atsaukuši pašvaldībā iesniegtos 16.marta pasākumu pieteikumus, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Krievijas Federācijas izvērsto vēstures hibrīdoperāciju pret Latviju – pieminekļu kampaņu un vēršanos pret latviešu vecajiem karavīriem, Valsts drošības dienests atbildīgajām institūcijām ir sniedzis rekomendācijas un konsultējis valsts augstākās amatpersonas. Tikmēr Kremļa algotņi jau ir sākuši leģionāru vajāšanu, ierodoties pie viņiem uz mājām.

Krievijas Federācija ir uzsākusi zemisku hibrīdoperāciju ar mērķi apgānīt latviešu karavīru piemiņu un falsificēt vēsturi. Krievijas vēstniecība reģistrējusi latviešu domēnu bralukapi.lv, kur vieta tikai okupācijas karaspēka kritušajiem. Vēl citā vietnē uzsākta Latvijā joprojām esošo padomju varas zīmju un pieminekļu aizsardzības kampaņa. Bet pati lielākā nekrietnība – ir sākusies vēl dzīvo latviešu leģionāru izsekošana un vajāšana.

Pēdējo teju 20 gadu laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Piedāvājums mācību materiālus papildināt ar nupat prezentēto dokumentālo filmu “Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās” ir nozīmīga iespēja nodrošināt skolēniem kvalitatīvu un vērtīgu saturu, kas izmantojams vairākos priekšmetos. Skolu direktori atzīst, ka patlaban, gatavojoties mācībām attālinātā režīmā, skolās notiek saspringts darbs, pedagogiem sadarbojoties un kopīgi izstrādājot mācību uzdevumus, tādēļ ikviens papildu saturs, kas izmantojams vairākos mācību priekšmetos, ir vērtība.

Šodien, 27. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.

Sociālais tīkls "Facebook" ir atjaunojis latviešu leģionāriem veltīto piemiņas un vēsturisko liecību lapu "Foto un stāsti par Latviešu leģionu un Latviešu karavīriem 2 PK", kurā tika publicētas karavīru fotogrāfijas un atmiņu stāsti no laikrakstiem, grāmatām un dzimtu vēsturēm.

Sociālais tīkls "Facebook" slēdzis latviešu leģionāriem veltīto piemiņas un vēsturisko liecību lapu "Foto un stāsti par Latviešu leģionu un Latviešu karavīriem 2 PK", kurā tika publicētas karavīru fotogrāfijas un atmiņu stāsti no laikrakstiem, grāmatām un dzimtu vēsturēm.

16.marta pasākumi Rīgā pulcē gan leģionāru piemiņas dienas atbalstītājus, gan pretiniekus.

Šogad provokāciju risks leģionāru atceres dienā varētu būt augstāks, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets.

Šodien Rīgā notiks tradicionālie biedrību "Daugavas Vanagi" un "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkotie leģionāru piemiņas pasākumi.

Šogad konfrontācijas risks leģionāru atceres dienā ir augstāks, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Ārlietu ministrija un Latvijas premjers ik gadu skaidrojas, ka latviešu leģionāru diena Latvijā nav oficiāli atzīmējama. Ministri, kam atbilstoši sava elektorāta pieprasījumam vajadzētu doties pie Brīvības pieminekļa, patveras komandējumos vai atvaļinājumos. Un tomēr leģionāru atceres gājienā dodas diezgan daudzi cilvēki un ies arī šogad. Nacionālā apvienība rosinās 16. martu atkal iezīmēt kalendārā kā piemiņas dienu.

Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo" pēc abpusējas vienošanās lauzis līgumu ar amerikāņu uzbrucēju Tīdžeju Galjardi, kurš 11 mačos izcēlās ar sešām rezultatīvām piespēlēm. Savukārt Nikolajs Jeļisejevs nosūtīts uz fārmklubu Liepājā.

Igauņu izcelsmes holandiešu režisore Helga Merits, kas ieradusies Rīgā, lai prezentētu savu filmu 1943.gada klase -“pieminiet mūs, kad mūsu vairs nebūs”, vāc materiālus arī filmas veidošanai par latviešu leģionāriem.