Šogad provokāciju risks leģionāru atceres dienā varētu būt augstāks, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets.
Mežviets norādīja, ka tam ir vairāki iemesli, bet ir arī jāņem vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanās. Tāpat diezgan nozīmīgs faktors ir prokrievisko aktīvistu protesti pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Saeimas vēlēšanu gadā ir redzams, ka šādas organizācijas aktīvi pozicionējas publiskajā telpā, kas ir jāņem vērā, teica Mežviets.
Viņš arī atzina, ka ir informācija, ka tikušas plānotas ārzemnieku ierašanās, lai piedalītos protestos 16.martā.
DP sekojot līdzi situācijas attīstībai. "Līdzīgi kā iepriekšējos gadus pret šo dienu izturamies ar vislielāko atbildību," uzsvēra DP priekšnieks.
Arī intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass pieļāva, ka šogad leģionāru atceres dienā varētu notikt verbāli konflikti,
Viņš pauda cerību, ka šie verbālie konflikti nepāraugs fiziskos.
Lūkass norādīja, ka arī šogad Rīgas Pašvaldības policija darbosies Valsts policijas izstrādāta drošības plāna ietveros. "Es neredzu, kāpēc lai mēs netiktu ar visu galā," viņš uzsvēra.
Šogad 16.marta pasākumus pieskatīšot vairāk nekā 170 pašvaldības policijas darbinieku, kamēr pērn tika iesaistīti ap 150-160, piebilda Lūkass.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
