Pabriks: Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums

Šodien, 27. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā, godinot kaujās kritušos karavīrus.

"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," piemiņas brīdī Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola uzsvēra A. Pabriks.

"Mores ierakumi, kuriem jau ir 75 gadi, ir pa pusei aizbiruši un nosūnojuši. Bet mūsu atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga. Viņi šeit izcīnīja ļoti lielas kaujas pret ļoti lielu pārspēku," atceres pasākumu turpinājumā Mores kauju piemiņas parkā atzina aizsardzības ministrs.

"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," uzsvēra A. Pabriks.

Uzrunājot Mores kauju atceres pasākuma dalībniekus, aizsardzības ministrs arī apliecināja, ka aizsardzības nozare šobrīd dara visu, lai Latvija būtu maksimāli droša, "lai mūsu armija būtu ar augstu motivāciju, kaujas spējīga, ar labu apbruņojumu un lai mūsu sabiedrību nebaidītu nekādi pārsteigumi - ne ikdienā, ne krīzes situācijā. Tieši tāpēc mēs arī strādājam pie tā, lai ieviestu gan visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, gan arī aizsardzības mācību skolās."

Mores kauju 75. gadskārtas atceres pasākumos piedalījās arī Zemessardzes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Viesturs Bubucis, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

Atceres pasākumā Mores kauju piemiņas parkā muzikālo noformējumu nodrošināja Zemessardzes orķestris diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris "Tēvija" un folkloras kopa "Vilkači".

Pasākuma noslēgumā klātesošie nolika ziedus pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.

Pēc tam pie atmiņu ugunskura bija iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves.

Pie Mores kauju piemiņas parka Jaunsardzes un Zemessardzes teltīs arī norisinājās aktivitātes skolēniem, piedāvājot iespēju uzzināt par Jaunsardzes kustību, piedalīties jaunsargu aktivitātēs, kā arī apskatīt Zemessardzes ekipējumu un militāro tehniku.

Tāpat pasākuma apmeklētājiem Mores kauju muzejā visas dienas garumā bija iespēja apskatīt kauju ekspozīciju.

Otrā pasaules kara laikā - 1944. gada septembra beigās - Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.