Lielā slepenībā aiz slēgtām durvīm Ministru kabinets 9. augustā sprieda par četriem scenārijiem, kādos turpmāk varētu notikt “Latvijas dzelzceļa” darbība. Par kādu īpašu attīstību laikam nav runas. Ja nu vienīgi šodien no amata atkāpjas Putins, Krievijas karaspēks iziet no Ukrainas un Krimas, iestājas visaptverošs miers un bučošanās. Pie šāda scenārija “Latvijas dzelzceļam” būtu izredzes, lai gan arī pat tad būtu jāiespringst – jo konkurence ar Lietuvu kravu piesaistē būtu jāiztur. Šāds scenārijs vismaz pašlaik ir nereāls.
Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.
Vai iespējams atgriezties vecajos labajos ulmaņlaikos, kad Latvijā dzelzceļu būvēja, nevis iznīcināja, kā tas pavisam dažādu iemeslu dēļ notika gan kara, gan padomju, gan tagadējos laikos? Šajā gadījumā runa ir par vietējo dzelzceļa satiksmi, nevis tranzītpārvadājumiem, kuriem vajadzīgās dzelzceļa līnijas tika novilktas jau cara laikos.
Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” plāni saglabāt tagadējos sliežu ceļus un saglabāties pašam uz pasažieru pārvadājumu apjoma palielināšanas rēķina iespējami tikai tad, ja ārvalstu kravu samazinājumu uz pusi kompensēs imigrācija ar iedzīvotāju skaita dubultošanu.
Šķietami ļoti tuvu ir situācija, kad dzelzceļa kravu pārvadājumos caur Latviju varētu sākties sadarbība ar Ķīnu, pauž VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ceturtdien pieņēmusi lēmumus par kriminālvajāšanas sākšanu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz infrastruktūra" likvidācijas rezultātā mātessabiedrība iegūs aptuveni trīs līdz četrus miljonus eiro naudas atlikumu, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais tiesību akta projekts par LDz izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu "LDz infrastruktūra".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodu "Latvijas dzelzceļa" padomes locekļiem, kas lēma izmaksāt apjomīgās kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas. Lai gan maksājumi par konkurences ierobežojumu abiem bija jāizmaksā divu gadu laikā kā ikmēneša atlīdzība, padome piekrita, ka Bērziņš un Strakšas naudu saņem uzreiz, ziņo "Panorāma".
No Čehijas atsūtītie fotoattēli par Latvijas pasūtīto elektrovilcienu būvēšanu beidzot tomēr attaisno pirms vairāk nekā desmit gadiem izdomāto formulu “vilciens ir sabiedriskā transporta satiksmes mugurkauls”.
“Spēles uz dzelzceļa var salīdzināt ar asu nazi – jau kopš bērnības mums stāsta, lai to neaiztiekam, jo var sagriezties. Kad pirmo reizi sev iegriezīsi ar nazi pirkstā, sapratīsi, ka vairāk to nevajag aiztikt. Taču spēles uz dzelzceļa var būt nāvējošas,” uzsver Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam.
Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.
Konkurences padome (KP) sagādājusi gan tikai morālu, bet toties lielu gandarījumu uzņēmuma “Baltijas Ekspresis” īpašniekam Rudolfam Meroni par ciešanām un zaudējumiem, kādus viņam nodarījis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz).
Citos apstākļos nevainīga metāllūžņu izpārdošana pašreizējos apstākļos izraisa jautājumus par valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) turpmāko pastāvēšanu.
Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) saņēmis pieteikumus no septiņiem interesentiem nopelnīt daļas no 53,3 miljoniem eiro par darbu 48 pasažieru dzelzceļa staciju modernizācijā.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš oktobrī kļuvis par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma "Ukrainas dzelzceļš" ("Ukrzaļiznicja") transporta pakalpojumu centra "Ļiski" filiāles izpilddirektoru, vēsta Ukrainas portāls "368.media".
Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”.
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.