Vairākos dzelzceļa posmos vilcienu kustības ātrums būs līdz 140 kilometriem stundā

© Kaspars Krafts/f64

Nākamgad kravu pārvadājumu jomā lielākais izaicinājums joprojām būs sarežģītie un grūti prognozējamie globālie notikumi, un to ietekme uz nozari kopumā, aģentūrai LETA norādīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

"Līdz ar to arī LDz saimnieciskās darbības rādītāji lielā mērā būs atkarīgi no dažādiem ārējiem faktoriem - gan tālākām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, gan energoresursu cenu svārstībām un citām globālām norisēm," skaidroja Kleinbergs.

Viņš pauda, ka vienlaikus LDz arī nākamgad turpinās attīstīt jaunus pakalpojumus un klientiem pievilcīgus kravu pārvadājumu piedāvājumus, meklējot dažādas iespējas kravu piesaistei gan esošajos, gan jaunos tirgos.

LDz prioritāte un pamatuzdevums ir drošas un kvalitatīvas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība, jo neatkarīgi no ģeopolitiskajiem apstākļiem un ekonomiskās situācijas, valstij un tās iedzīvotājiem ir un būs nepieciešams mūsdienīgs, Eiropas valstu līmenim atbilstošs dzelzceļš, minēja Kleinbergs, piebilstot, ka turpmākajos gados satiksmes nozarē būtu jāturpina pasažieru un kravu mobilitātes veicināšana visā valsts teritorijā - ar dzelzceļu kā centrālo šīs sistēmas elementu.

"Nākamais gads dzelzceļa attīstībā Latvijā būs pozitīvu pārmaiņu gads - tiks pabeigta virkne nozīmīgu LDz projektu - pasažieru platformu modernizācija, vilcienu ātruma paaugstināšana un citi projekti. Plānots arī, ka regulārus reisus sāks veikt pirmie jaunie AS "Pasažieru vilciens" elektrovilcieni. Šiem projektiem turpmākajos gados sekos vēl citi un, saņemot augstas kvalitātes pakalpojumu, paredzams arī dzelzceļa kā sabiedriskā transporta popularitātes pieaugums un arvien biežāka tā izmantošana," norādīja LDz valdes priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka dzelzceļam tuvākajos gados ir jākļūst par pilnvērtīgu pārvadājumu mugurkaulu, tādēļ dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekti turpmākajos gados būs veltīti pasažieru ērtību uzlabošanai, vilcienu kustības ātruma palielināšanai, dzelzceļa drošības līmeņa paaugstināšanai un videi radītā kaitējuma samazināšanai.

Kleinbergs norādīja, ka 2022.gadā aktīvi turpinājās un 2023.gadā noslēgsies vairāku nozīmīgu LDz projektu īstenošana. Turpināsies darbs arī pie projektiem, kuru izpildes termiņš ir 2026.gadā.

Šogad noslēdzās projektēšanas darbi un tika sākti būvdarbi, lai līdz 2023.gada beigām modernizētu vai no jauna izbūvētu pasažieru platformas 48 dzelzceļa stacijās un pieturvietās, nodrošinot pasažieriem iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena vienā līmenī. Kopējās šī projekta izmaksas ir plānotas 44,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 85% tiek segti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu un atlikusī summa ir LDz finansējums.

LDz strādā arī pie vilcienu ātruma palielināšanas, un līdz nākamā gada beigām paredzēts veikt būtiskus modernizācijas darbus kopumā vairāk nekā 100 kilometru garos dzelzceļa posmos no Lielvārdes līdz Skrīveriem un dzelzceļa līnijā Rīga - Jelgava, nodrošinot vilcienu kustības ātrumu līdz 140 kilometriem stundā. Šī projekta kopējā līguma summa ir 57,93 miljoni eiro, un tā īstenošanai ir piesaistīts arī ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā.

Tāpat vietās ar lielāku dzelzceļa satiksmes intensitāti un gājēju plūsmu nākamgad Rīgā un Rīgas apkaimē tiks pabeigta drošības žogu būvniecība vairāk nekā 20 kilometru garumā. Projektam paredzētais finansējums ir 7,3 miljoni eiro, un arī tā īstenošanai ir piesaistīts arī ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85% apmērā.

Līdz 2023.gada beigām ir paredzēts noslēgt arī Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizāciju, izbūvējot un elektrificējot otru sliežu ceļu posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma, pārbūvējot stacijas parku sliežu ceļus un modernizējot signalizācijas sistēmu. Projektam paredzamās kopējās izmaksas ir 22,4 miljoni eiro, tā īstenošanai no ES Kohēzijas fonda atvēlēts līdzfinansējums 85% apmērā.

Vēl 2023.gadā tiks pabeigts darbs pie projekta, kura mērķis ir jauna tehnoloģiskā modeļa ieviešana Latvijas un Igaunijas valstu dzelzceļos, pakāpeniski nomainot staciju un vilcienu kustības vadības sistēmu uz mūsdienīgām, Baltijas un Eiropas tirgos sadarbspējīgām informācijas tehnoloģiju sistēmām. LDz un AS "Eesti Raudtee" ir parakstījušas Dotācijas nolīgumu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA) par projekta "Sadarbspējīgas dzelzceļa sistēmas izveide Baltijas valstīs" īstenošanu ar mērķi nomainīt šobrīd LDz ekspluatācijā esošo automatizēto pārvadājumu operatīvās vadības sistēmu uz jaunu operatīvo transporta vadības sistēmu un papildināt esošo transporta vadības sistēmu Igaunijas dzelzceļā. Sadarbspējīgas dzelzceļa sistēmas izveides paredzamās kopējās izmaksas ir 5,3 miljoni eiro un projekta īstenošanai ir piesaistīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI)/(CEF) līdzfinansējums 40% apmērā.

Turklāt, lai dzelzceļš kļūtu arvien videi draudzīgāks, LDz ir sākusi darbu pie projekta, lai veiktu jau esošā, bet tehniski novecojušās 3,3 kilovoltu (kV) kontakttīkla sistēmas nomaiņu uz 25 kV sistēmu, turklāt - pakāpeniski paplašinātu elektrificēto dzelzceļa tīklu. Projekta izpildes termiņš ir 2026.gads, un tas samazinās energoapgādes iekārtu izmaksas, dos iespēju iekļauties kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, stabilizēs strāvas padeves efektivitāti līnijās, pasažieru pārvadājumos dos iespēju intensīvākai un ātrākai vilcienu satiksmei, bet kravu pārvadātājus motivēs pāriet uz elektrovilci. Kopumā ir plānots uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 kilometra sliežu ceļu garumā. Projekts tiks finansēts no Atveseļošanās un noturības mehānisma - 72,7 miljonu eiro apmērā un tā īstenošana ir paredzēta līdz 2026.gada vidum.

Jau vēstīts, ka LDz koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 249,177 miljoni eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerns guva peļņu 3,909 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais