KNAB soda "Latvijas dzelzceļa" padomi

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 200 eiro sodu "Latvijas dzelzceļa" padomes locekļiem, kas lēma izmaksāt apjomīgās kompensācijas bijušajiem uzņēmuma vadītājiem Edvīnam Bērziņam un Aivaram Strakšas. Lai gan maksājumi par konkurences ierobežojumu abiem bija jāizmaksā divu gadu laikā kā ikmēneša atlīdzība, padome piekrita, ka Bērziņš un Strakšas naudu saņem uzreiz, ziņo "Panorāma".

Līdz ar uzņēmuma pamešanu bijušais "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas 2019. gadā saņēma ievērojamas kompensācijas. Summas ir konfidenciālas, taču, vērtējot amatpersonu deklarācijas, secināms, ka Bērziņš varētu būt saņēmis līdz 250 000 eiro, savukārt Strakšas - līdz 200 000 eiro. Lielāko daļu veido atlīdzība par konkurences ierobežojumu, jo abiem bija liegts divus gadus strādāt pie "Latvijas dzelzceļa" konkurentiem.

Galvenais iemesls lielajām kompensācijām ir tas, ka abiem dzelzceļā bija divi amati. Bērziņš bija arī uzņēmuma prezidents, savukārt Strakšas - viceprezidents.

Tagad KNAB secinājis, ka "Latvijas dzelzceļa" padome naudas izmaksā pieļāvusi pārkāpumus.

"Atlīdzība izmaksāta nevis tādā kārtībā, kā tas noteikts Darba likumā, proti, tikai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas un ikmēneša maksājuma veidā, bet gan vienā maksājumā, personām vēl esot darba tiesiskajās attiecībās ar valsts AS "Latvijas dzelzceļš"," skaidroja KNAB pārstāve Agita Antonāne.

Četriem uzņēmuma padomes locekļiem katram birojs piemērojis 200 eiro sodu. Padomes priekšsēdētājs Jānis Lange, kurš šobrīd ir arī Rīgas pašvaldības izpilddirektors, pārkāpumu atzina. Viņš paļāvies uz uzņēmuma juristiem un nav zinājis, ka nauda par konkurences ierobežošanu jāizmaksā pakāpeniski, nevis uzreiz.

"Es respektēju KNAB lēmumu. Šo lēmumu es nepārsūdzēšu. Es šo sodu esmu samaksājis, un es ceru, ka šis lēmums veicinās to, ka nākotnē šādi nejauši pārkāpumi nebūs iespējami," sacīja Lange.

Pēc darba "Latvijas dzelzceļā" Bērziņš kādu brīdi strādāja dzlezceļa uzņēmumā Ukrainā, tomēr Lange norādīja, ka vienošanos par konkurences ierobežošanu Bērziņš pārkāpis neesot.

Asu kritiku "Latvijas dzelzceļa" padomei veltījusi Valsts kontrole revīzijā par atlīdzību valsts uzņēmumos. Revidenti norādīja, ka padome pirms naudas izmaksas Bērziņam un Strakšas nav izvērtējusi, kādus tieši riskus abi "Latvijas dzelzceļam" varētu radītu. Tāpēc revidentu ieskatā lielo kompensāciju īstais mērķis bija nevis konkurences ierobežošana, bet gan panākt, lai Bērziņš un Strakšas no uzņēmuma aiziet. Lange to nenoliedza.

"Mums bija svarīgi panākt vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, lai mazinātu reputācijas riskus un lai mazinātu, es teikšu tā, šo finanšu situāciju, kas bija izveidojusies "Latvijas dzelzceļā" ar nenoteiktību, ka valdei bija izteikta neuzticība," sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais