Latvijas Radio

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu “Pasaka par vārdu tapšanu” īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un tas tiešraidē būs dzirdams Latvijas Radio 1. Savukārt tās pašas dienas plkst. 16.00 notiks ceturtais pasaules diktāts latgaliešu valodā. Tas skanēs Latvijas Radio 5 jauniešu raidījumā “Pīci breinumi”. Diktātā skanēs latgaliešu joki, kurus diktēs Latvijas “Instagram” zvaigzne Lauris Zalāns.

Iespējams, šī ir pēdējā jubileja, ko Latvijas Radio atzīmē kā atsevišķs medijs: ir gaidāma apvienošanās ar Latvijas Televīziju, veidojot vienu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata: „Ieguvumi, kas parasti tiek minēti šādos gadījumos – piemēram, finanšu ietaupījums, ‒ būs margināli. Tas nevar būt pašmērķis. Mērķis var būt tikai tad, ja uzlabojas saturs. Un tad ir jautājums: kā šo apvienošanos veikt, lai radio daļā neveidotos rūgtums un pretestība pret šo procesu?” Problēmu ir daudz, par tām – mūsu saruna un, protams, Neatkarīgās sveiciens Latvijas Radio jubilejā!

Pirms 100 gadiem, 1920.gada 7.jūnijā, Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa kompozīcija "Dievs, svētī Latviju!" tika apstiprināta par Latvijas Republikas himnu. Godinot Latvijas skanīgākā simbola 100. dzimšanas dienu, visi Latvijas Radio kanāli vienojas kopīgā aicinājumā "Zini himnu! Dziedi himnu!". Svētdienas rītā, 7.jūnijā plkst. 8:55, Radio klausītāji visā Latvijā un pasaulē ir aicināti vienoties varenā, krāšņā un svinīgā mūsu valsts himnas dziedāšanā, kad himna vienlaikus tika atskaņota visos Latvijas Radio kanālos, savukārt svētku dienā un pirms tās radio klausītāji tiks pamatīgāk iepazīstināti ar himnu un tās autoru.

VSIA "Latvijas Radio" tiks atsavinātas tā īpašumā esošās AS "Kurzemes Radio" 60 kapitāla daļas, paredz Kultūras ministrija (KM) sagatavotais un šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piektdien noraidīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) prasību pret bijušo Latvijas Radio valdi par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu, informēja tiesā.

Katastrofāli novecojušās infrastruktūras dēļ sestdien, 26. oktobrī, Latvijas Radio uz vairāk nekā 8 stundām nebija pieejams internets un lokālais datu pārraides tīkls, nespējot nodrošināt operatīvu satura veidošanu un programmu translāciju internetā.

Latvijas Radio darbinieki lems par protesta akciju sākšanu, ja Saeima 2020.gada budžetā neiekļaus nepieciešamos 989 381 eiro radio darbinieku algas palielināšanai, lai izlīdzinātu slodzes, pēc Latvijas Radio darbinieku kopsapulces informēja Latvijas Radio Arodbiedrības valdes pārstāve Ilga Auguste.

Neskatoties uz to, ka valdība piektdien apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu elektroniskajiem medijiem, aizvien nav skaidrības par iespēju prasītā apmērā celt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu.

Latvijas Radio aicina sagatavot un iesaistītajām pusēm parakstīt memorandu par finansējuma paaugstināšanas grafiku vidējam termiņam sabiedriskajiem medijiem, informēja Latvijas Radio.

Lai stabilizētu krīzes situāciju un rastu izeju no finanšu problēmām, Latvijas Radio valde kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – ir iesniegusi trīs pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai 2019. gadam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (LNG) par kopējo summu 180 186,55 EUR. Tāpat, atbilstoši kapitāldaļu turētāja dotajam uzdevumam, Latvijas Radio valde līdz 12. augustam sagatavos un iesniegs informatīvo ziņojumu par Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019.-2022. gadam ieviešanu un Latvijas Radio situācijas stabilizāciju un kopējo attīstību, tostarp paredzot nepilnību, kas konstatētas iepriekš veiktajos Latvijas Radio noslodžu un funkciju auditos, novēršanu. Ziņojums ietvers situācijas izklāstu un risinājumus vidējam termiņam, lai, valdība, lemjot par nākamā gada budžeta prioritātēm, apliecinātu gatavību investēt sabiedriskā medija attīstībā, procesu efektivizācijā un satura kvalitātes pilnveidē.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) konceptuāli atbalsta papildu finansējumu Latvijas Radio no 2020.gada, apliecināja politiķe.

Situācija Latvijas Radio patlaban atgādina notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kad to vadīja Jaroslavs Streļčenoks, aģentūrai LETA norādīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien konceptuāli atbalstīja Latvijas Radio prasību steidzamības kārtā piešķirt 100 000 eiro no valsts budžeta radio kapacitātes stiprināšanai, pastāstīja NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies pie valsts SIA "Latvijas Radio" ar uzdevumu sniegt skaidrojumu par Latvijas Radio žurnālista Edgara Kupča Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" izteikto apgalvojumu, ka Latvijas Radio valde ir politiski ietekmējama.

Par reformām sabiedriskajos medijos jārunā kā par vienotu veselumu, nenodalot Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori un Latvijas Radio valdi, Latvijas Radio Ziņu dienests nolēmis nepiekrist mediācijas procesam.

Pirmdien, 22. jūlijā, Latvijas Radio valde ir iesniegusi kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 100 tūkstošu eiro apmērā, lai vēl šajā gadā (septembris – decembris) spētu risināt krīzi Ziņu dienestā un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu sabiedriskā medija satura veidotājiem.

Latvijas Radio darbinieku streiks būs pēdējais solis un izmisuma rīcības variants protestā pret sabiedriskā medija valdes darbu, pastāstīja Latvijas Radio arodbiedrības padomes loceklis un Latvijas Radio žurnālists Edgars Kupčs.