Latvijas Radio

Latvijas Radio darbinieki lems par protesta akciju sākšanu, ja Saeima 2020.gada budžetā neiekļaus nepieciešamos 989 381 eiro radio darbinieku algas palielināšanai, lai izlīdzinātu slodzes, pēc Latvijas Radio darbinieku kopsapulces informēja Latvijas Radio Arodbiedrības valdes pārstāve Ilga Auguste.

Neskatoties uz to, ka valdība piektdien apstiprināja 6,3 miljonu eiro piešķīrumu elektroniskajiem medijiem, aizvien nav skaidrības par iespēju prasītā apmērā celt Latvijas Radio darbinieku atalgojumu.

Latvijas Radio aicina sagatavot un iesaistītajām pusēm parakstīt memorandu par finansējuma paaugstināšanas grafiku vidējam termiņam sabiedriskajiem medijiem, informēja Latvijas Radio.

Lai stabilizētu krīzes situāciju un rastu izeju no finanšu problēmām, Latvijas Radio valde kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – ir iesniegusi trīs pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai 2019. gadam no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (LNG) par kopējo summu 180 186,55 EUR. Tāpat, atbilstoši kapitāldaļu turētāja dotajam uzdevumam, Latvijas Radio valde līdz 12. augustam sagatavos un iesniegs informatīvo ziņojumu par Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019.-2022. gadam ieviešanu un Latvijas Radio situācijas stabilizāciju un kopējo attīstību, tostarp paredzot nepilnību, kas konstatētas iepriekš veiktajos Latvijas Radio noslodžu un funkciju auditos, novēršanu. Ziņojums ietvers situācijas izklāstu un risinājumus vidējam termiņam, lai, valdība, lemjot par nākamā gada budžeta prioritātēm, apliecinātu gatavību investēt sabiedriskā medija attīstībā, procesu efektivizācijā un satura kvalitātes pilnveidē.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) konceptuāli atbalsta papildu finansējumu Latvijas Radio no 2020.gada, apliecināja politiķe.

Situācija Latvijas Radio patlaban atgādina notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kad to vadīja Jaroslavs Streļčenoks, aģentūrai LETA norādīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien konceptuāli atbalstīja Latvijas Radio prasību steidzamības kārtā piešķirt 100 000 eiro no valsts budžeta radio kapacitātes stiprināšanai, pastāstīja NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērsusies pie valsts SIA "Latvijas Radio" ar uzdevumu sniegt skaidrojumu par Latvijas Radio žurnālista Edgara Kupča Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" izteikto apgalvojumu, ka Latvijas Radio valde ir politiski ietekmējama.

Par reformām sabiedriskajos medijos jārunā kā par vienotu veselumu, nenodalot Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori un Latvijas Radio valdi, Latvijas Radio Ziņu dienests nolēmis nepiekrist mediācijas procesam.

Pirmdien, 22. jūlijā, Latvijas Radio valde ir iesniegusi kapitāldaļu turētājam – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei – detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 100 tūkstošu eiro apmērā, lai vēl šajā gadā (septembris – decembris) spētu risināt krīzi Ziņu dienestā un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu sabiedriskā medija satura veidotājiem.

Latvijas Radio darbinieku streiks būs pēdējais solis un izmisuma rīcības variants protestā pret sabiedriskā medija valdes darbu, pastāstīja Latvijas Radio arodbiedrības padomes loceklis un Latvijas Radio žurnālists Edgars Kupčs.

Pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību valdei un prasīja tās atkāpšanos, Latvijas Radio valdes ieskatā šobrīd tai nav pamata atkāpties no amata, trešdien preses konferencē sacīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Pirms intervijas ar Mārīti Tukišu, valsts kapitālsabiedrības Latvijas Radio (LR) valdes locekli finanšu vadības jautājumos, man piezvanīja Raimonds Pauls, un Maestro satraukumu nespēja noslēpt pat viņa tradicionāli ironiskais izteiksmes veids. «Lūdzu, uzziniet, kas notiek ar Latvijas Radio. Varbūt jūs to varat izdarīt ar savu nešpetno raksturu. Mēs varam pazaudēt vienu no nedaudzajiem medijiem, kas vēl rūpējas par Latvijas kultūru un latviešu valodu,» teica Pauls.

Kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK) ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā zināms, pirms nedēļas Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Tāpat Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsās pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas un prezidenta. Savukārt šodien Latvijas Radio valde, sūkstoties par labāko darbinieku aiziešanu, ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie visām augstāk stāvošajām Latvijas amatpersonām, lūdzot valdībai miljonu eiro.

Latvijas Radio Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu, pauda Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.