Raidījums: Latvijas Radio valdi sašķeļ strīdi par galveno redaktori
Latvijas Radio galvenā redaktora izvēles process ir sašķēlis šī sabiedriskā medija valdi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Valdes locekles Mārīte Tukiša un Sanita Dika-Bokmeldere, kuras pagājušā gada nogalē konkursa komisijā balsoja pret Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājas Anitas Braunas kandidatūru, taču palika mazākumā, tikai šonedēļ piekrita nokārtot visas formalitātes, lai viņu varētu pārcelt jaunajā amatā. Taču gan Brauna, gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata, ka šādā sastāvā valde sastrādāties vairs nespēj. Turklāt ap Latvijas Radio galvenā redaktora konkursu virmo arī politiķu interese – slēgtā sēdē nesen to apsprieda Saeimas Cilvēktiesību komisija Artusa Kaimiņa vadībā.
Konkursā uz Latvijas Radio galvenās redaktores amatu uzvarēja Anita Brauna; pret bija divas trešdaļas no Latvijas Radio valdes.
Artuss Kaimiņš vēstulē pieprasīja Latvijas Radio valdei sniegt informāciju par to, kā atlasīti kandidāti un kāds bijis balsojums par tiem. Tas Radiomājā izraisīja neizpratni un bažas par politisku jaukšanos medija redakcionālos jautājumos.
10. janvārī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Braunu Latvijas Radio galvenās redaktores amatā ievēlēja.
Brauna pieļauj, ka kavēšanās bija saistīta ar abu pret viņu konkursā balsojušo valdes locekļu nostāju un atzīst, ka nav "redzējusi, ka šīs divas valdes locekles izrādītu interesi sadarboties".
Tikai šonedēļ Brauna beidzot saņēma oficiālu apstiprinājumu, ka no 1. marta sāks darbu jaunajā amatā.
Abas pieminētās valdes locekles nedēļas vidū “De facto” noliedza to, ka Latvijas Radio vadībā valda nesaskaņas Braunas dēļ.
“De facto” gan zināms, ka situācija sabiedriskā radio valdē radījusi satraukumu sabiedriskos medijus uzraugošajā padomē.
Latvijas Radio galvenā redaktora izvēles jautājumu februāra vidū slēgtā sēdē skatīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Runāt par to, ka šāda sēde notikusi, kāds bijis tās temats un kas tajā spriests, visiem sēdes dalībniekiem ticis stingri aizliegts.
“De facto”: sabiedrībai ir tiesības zināt par to, ka politiķi aiz slēgtām durvīm ķidā lēmumus, kas faktiski var ietekmēt Latvijas Radio saturu.
Vaicāta par šādu politiķu rīkoto sēdi, Brauna norāda, ka par tādu nemaz netika informēta un aicināta, tāpēc ir nepatīkami pārsteigta par Saeimas rīcību informatīvā un nu jau arī reāla kara apstākļos.
Par to, ka Latvijas Radio vadība sastrādāties tomēr nevarēs, kļūst skaidrs no valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes paustā “De facto”.
Klapkalne: Ir noticis bezprecedenta gadījums, kad no atsevišķu valdes locekļu puses, manuprāt, tika sabotēts jautājums par Latvijas Radio galvenā redaktora apstiprināšanu amatā. Sabiedriskais medijs nav rotaļu laukums.
Klapkalne: Manuprāt, vienīgā sabiedrības interesēm atbilstošā rīcība būtu veikt izmaiņas Latvijas Radio valdes sastāvā, lai Radio kolektīvs un galvenais redaktors var pilnvērtīgi strādāt.
SEPLP drīzumā var nākties sludināt konkursus arī uz vietām radio vadībā.