Latvijas Radio

Maestro Raimonds Pauls, viesojoties TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum.", atklāj, ka jaunā paaudze nereti nezin tādas Latvijas kultūrā zināmas personības, kā Vija Artmane un Lilita Ozoliņa.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pirmdien, 10.janvārī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par VISA "Latvijas Radio" (LR) galveno redaktori un Sigitu Roķi par VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) galveno redaktori.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) šodien plāno lemt par Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio galveno redaktoru apstiprināšanu amatā, vēsta SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

No 2022. gada Latvijas Radio raidījumu klāstu papildina vairāki jauni izglītojoši un informatīvi analītiski raidījumi, turpinot attīstīt satura daudzveidību un dažādām mērķauditorijām piemērota satura radīšanu.

Latvijas Televīzijas (LTV) galvenā redaktora amatam tiek virzīta bijusī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Latvijas Radio galvenā redaktora amatam virza Anitas Braunas kandidatūru, kura līdz šim izveidojusi un vadījusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļu, informē Latvijas Radio.

Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi [un arī tieši pārmetumi] par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.

Radiomājā sirsnīgi sveikts Raimonds Pauls, vēstīts Latvijas Radio "Facebook" kontā.

Aizvadītajā gadā Latvijas Radio palielināja investīciju apjomu un strādāja pie darbinieku motivācijas sistēmas attīstības, pauda Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

Pagājušajā nedēļas nogalē brīvdabas koncertā Lubānā policisti priekšnesuma laikā sākuši apmeklētājiem aktīvi pārbaudīt Covid-19 sertifikātus, tādējādi radot nepatīkamus mirkļus gan skatītājiem, gan māksliniekiem, vēstīja Latvijas Radio.

Šonedēļ Latvijas Radio 2 atzīmēja savu 26. dzimšanas dienu, kurai par godu dziedošās ētera personības apvienojās „LR2 kvartetā” un radīja dziesmu “Ar Radio tu neesi viens”. Kvarteta sastāvā ir radio programmu vadītāji un mūziķi Mārtiņš Kanters, Normunds Zušs, Kaspars Markševics un jaunā kolēģe Antra Stafecka.

Šajā klusajā laikā, kad pandēmijas dēļ cilvēku pulcēšanās dievnamos ir ierobežota, Latvijas Radio arī šogad plaši atspoguļos reliģisko saturu – no Lieldienu dievkalpojumiem Latvijas Radio 1 programmā līdz sakrālajiem mūzikas darbiem Latvijas Radio 3 - „Klasika” ēterā.

Kopš 1971. gada – tātad jau 50 gadus – leģendārais bērnu vokālais ansamblis «Dzeguzīte» par savām mājām sauca Latvijas Radio. Taču izrādās, ka pirms kāda laika – ne čiku, ne grabu – dziedošie bērni un viņu vadītājas Doma laukuma ēku pametuši, pat nesagaidot nopelniem bagātākā bērnu mākslinieciskā kolektīva 50. dzimšanas dienu. Tagad dziedošos talantīgos bērnus savā paspārnē ņēmusi mūzikas ierakstu kompānija «Micrec» un tās vadītājs Guntars Račs, kam ar «dzeguzēniem» izveidojusies ilga un ļoti veiksmīga sadarbība. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām «Dzeguzīte» savā nosaukumā vairs neizmanto Latvijas Radio vārdu, ar kuru kolektīvu pazina gan bijušajā Padomju Savienībā, gan citur pasaulē.

Izvērtējot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu "Muzikālās bankas 2020" ceremonijas norises laikā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus raidījuma norisē, bet, lai turpmāk novērstu riskus epidemioloģisko pasākumu ievērošanā, Latvijas Radio ir uzdots izstādāt iekšējo kārtību veselības un drošības kontrolei nākamajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā, aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu “Pasaka par vārdu tapšanu” īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un tas tiešraidē būs dzirdams Latvijas Radio 1. Savukārt tās pašas dienas plkst. 16.00 notiks ceturtais pasaules diktāts latgaliešu valodā. Tas skanēs Latvijas Radio 5 jauniešu raidījumā “Pīci breinumi”. Diktātā skanēs latgaliešu joki, kurus diktēs Latvijas “Instagram” zvaigzne Lauris Zalāns.

Iespējams, šī ir pēdējā jubileja, ko Latvijas Radio atzīmē kā atsevišķs medijs: ir gaidāma apvienošanās ar Latvijas Televīziju, veidojot vienu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata: „Ieguvumi, kas parasti tiek minēti šādos gadījumos – piemēram, finanšu ietaupījums, ‒ būs margināli. Tas nevar būt pašmērķis. Mērķis var būt tikai tad, ja uzlabojas saturs. Un tad ir jautājums: kā šo apvienošanos veikt, lai radio daļā neveidotos rūgtums un pretestība pret šo procesu?” Problēmu ir daudz, par tām – mūsu saruna un, protams, Neatkarīgās sveiciens Latvijas Radio jubilejā!

Pirms 100 gadiem, 1920.gada 7.jūnijā, Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa kompozīcija "Dievs, svētī Latviju!" tika apstiprināta par Latvijas Republikas himnu. Godinot Latvijas skanīgākā simbola 100. dzimšanas dienu, visi Latvijas Radio kanāli vienojas kopīgā aicinājumā "Zini himnu! Dziedi himnu!". Svētdienas rītā, 7.jūnijā plkst. 8:55, Radio klausītāji visā Latvijā un pasaulē ir aicināti vienoties varenā, krāšņā un svinīgā mūsu valsts himnas dziedāšanā, kad himna vienlaikus tika atskaņota visos Latvijas Radio kanālos, savukārt svētku dienā un pirms tās radio klausītāji tiks pamatīgāk iepazīstināti ar himnu un tās autoru.

VSIA "Latvijas Radio" tiks atsavinātas tā īpašumā esošās AS "Kurzemes Radio" 60 kapitāla daļas, paredz Kultūras ministrija (KM) sagatavotais un šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa piektdien noraidīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) prasību pret bijušo Latvijas Radio valdi par zaudējumu solidāru atlīdzināšanu, informēja tiesā.

Katastrofāli novecojušās infrastruktūras dēļ sestdien, 26. oktobrī, Latvijas Radio uz vairāk nekā 8 stundām nebija pieejams internets un lokālais datu pārraides tīkls, nespējot nodrošināt operatīvu satura veidošanu un programmu translāciju internetā.