Latvijas Radio arodbiedrības valde aicina politiķus atlikt sabiedrisko mediju apvienošanu
Latvijas Radio arodbiedrības valde atklātā vēstulē aicina politiķus atlikt likumprojektu par sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio - apvienošanu.
Sabiedrisko mediju apvienošanas ideja, par kuru politiķi un sabiedriskie mediji debatē jau gadiem, pašlaik Saeimā ir sasniegusi 3.lasījumu.
Radio arodbiedrība uzskata, ka pašreizējais apvienošanas process nenodrošina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) iepriekš definēto sabiedrisko mediju apvienošanas mērķu sasniegšanu. Arodbiedrība pārmet SEPLP iespējamu Latvijas Radio saturiskās un redakcionālās daudzveidības un medija identitātes nivelēšanu, kā arī to, ka mediju uzraugam neesot nedz plāna prognozējamam sabiedriskā medija finansējumam, nedz tam, kā varētu realizēties ideja par vienu apvienotā medija ēku.
Vēstules autori uzsver, ka SEPLP izstrādātajā koncepcijā paredzētais mērķis par finansējumu sabiedriskajam medijam 0,16% no IKP nav sasniegts, tāpat arī neesot izstrādāts "mehānisms, kas nodrošinātu neatkarīgu un prognozējamu finansējuma modeli". Arodbiedrībai un darbiniekiem trūkstot skaidrības par to, kā apvienošanās varētu ietekmēt viņu atalgojuma lielumu un attiecību pret padarīto darbu.
"SEPLP visās tikšanās reizēs ar Latvijas Radio darbiniekiem ir uzsvēris, ka medijā strādājošo lielākais ieguvums no apvienošanas būs vienotas darba samaksas likmes, kas nozīmētu radio darbinieku atalgojuma palielināšanos. Tomēr līdz šim nav ne datos balstītu aprēķinu, ne citu dokumentu, kas šo vairakkārt izteikto apgalvojumu apstiprinātu," klāsta vēstules autori.
Arodbiedrības ieskatā, trūkst skaidrības par to, kā tiks veidots un sadalīts apvienotā medija budžets infrastruktūras uzturēšanai un kā plānots attīstīt šo infrastruktūru. Bažas radot tas, ka LTV infrastruktūra un tehnoloģijas esot "katastrofālā stāvoklī", līdz ar to arodbiedrība paredz, ka investīcijas no kopējā budžeta tiks novirzītas LTV situācijas glābšanai, taču arī radio ēkā esot nepieciešami uzlabojumi.
Papildus tam arodbiedrība uzskata, ka SEPLP nav perspektīva redzējuma par sabiedrisko mediju satura attīstību un tā virzīšanu tīmekļa vidē. Latvijas Radio saskata problēmas sava orģinālsatura izvietošanā sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv". "Vairākkārt tiekoties ar SEPLP, esam aicinājuši padomi pievērsties sabiedrisko mediju portāla "lsm.lv" darbības uzlabošanai - gan stiprināt tā kapacitāti, gan izstrādāt tā darbības vadlīnijas. Joprojām neesam sadzirdēti," pārmet vēstules autori.
Latvijas Radio organizētajā darbinieku iesaistes un apmierinātības pētījumā, kurā piedalījās 211 no 295 darbiniekiem, pārliecinošs vairākums esot pauduši viedokli, ka apvienošanās rezultātā netiks izveidots spēcīgs sabiedriskais medijs un viņiem nav izprotama šī pasākuma jēga, proti, 84% radio darbinieku neatbalsta sabiedrisko mediju apvienošanu, turklāt 91% uzskata, ka valsts budžeta deficīta mazināšanas apstākļos apvienota sabiedriskā medija vajadzībām nepieciešamais finansējums netiks nodrošināts.
Jau ziņots, ka Saeima 6.decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju - LTV un Latvijas Radio - apvienošanu no 2025.gada.
Provizoriskais gala termiņš, kurā jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu Saeimā varētu tik izskatīts, ir februāris.
SEPLP sagatavotā likumprojekta anotācijā minēts, ka līdz apvienošanai 2024. un 2025.gada laikā nepieciešams veikt virkni darbību reorganizācijas procesa īstenošanai, kam nepieciešami 384 437 eiro, no tiem 301 412 eiro 2024.gadā, bet 83 025 eiro - 2025.gadā.