VAKARA ZIŅAS. "Dzeguzēni" kļuva lieki Latvijas Radio

© F64 Photo Agency

Kopš 1971. gada – tātad jau 50 gadus – leģendārais bērnu vokālais ansamblis «Dzeguzīte» par savām mājām sauca Latvijas Radio. Taču izrādās, ka pirms kāda laika – ne čiku, ne grabu – dziedošie bērni un viņu vadītājas Doma laukuma ēku pametuši, pat nesagaidot nopelniem bagātākā bērnu mākslinieciskā kolektīva 50. dzimšanas dienu. Tagad dziedošos talantīgos bērnus savā paspārnē ņēmusi mūzikas ierakstu kompānija «Micrec» un tās vadītājs Guntars Račs, kam ar «dzeguzēniem» izveidojusies ilga un ļoti veiksmīga sadarbība. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām «Dzeguzīte» savā nosaukumā vairs neizmanto Latvijas Radio vārdu, ar kuru kolektīvu pazina gan bijušajā Padomju Savienībā, gan citur pasaulē.

«Vai tad talantīgi bērni ir vajadzīgi?»

»Vakara Ziņas« sazinājās ar «Dzeguzītes» dibinātājas un ilggadējās vadītājas Dailas Martinsones [viņa ansambli vadīja no 1972. līdz 2020. gadam] meitu Zigdu Martinsoni, kura mammai palīdzējusi jau kopš 2000. gada, un tagad ir tā mākslinieciskā vadītāja. Zigda stāsta, ka ar Latvijas Radio jauno vadību bijusi vienošanās - «Dzeguzīte» šajās telpās, kuras tik ilgus gadus ansamblis saucis par savām mājām, varētu sagaidīt 50. jubileju, kas būtu svinēta šā gada janvārī, taču patiesībā no nama Doma laukumā 8 ansamblis aizgājis jau pērnā gada janvārī.

«Protams, līdz galam visus iemeslus, kāpēc mums nācās iet prom no Radiomājas, neviens nekad nepateiks. Taču visas oficiālās sarunas un vienošanās beigu beigās bija patiešām ļoti korektas. Nebija jau arī tā, ka mēs gribētu tur palikt par visām varītēm, taču no visiem kolektīviem, kas kādreiz darbojās Radio, bijām palikuši pēdējie. Visi jau bija prom,» atzīst Zigda [atgādināsim, ka Latvijas Radio koris un Radio bigbends jau vairākus gadus darbojas «Latvijas koncertu» paspārnē]. «Vai tad kādam vispār ir vajadzīgi talantīgi bērni? Bērni diemžēl nevienu neinteresē, turklāt šāds darbs kā, piemēram, bērnu ansambļa vadīšana, ir sirds darbs, kuru mana mamma ir darījusi visu mūžu. Tagad es to turpinu, jo man patīk. Taču tas nav naudas darbs, un man bieži ir jāpiemaksā pašai, jo neesam nekāds komercprojekts. Tāpēc šajā situācijā visvairāk žēl mammas, jo viņa tiešām «Dzeguzītei» ir atdevusi visu dzīvi,» neslēpj Zigda.

Pilnu rakstu lasi jaunākajā "Vakara Ziņas" izdevumā!