Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, visticamāk, nesašķels koalīciju, bet prezidenta amatā atkārtoti tiks ievēlēts Mārtiņš Kazāks, aģentūrai LETA prognozēja politologs Filips Rajevskis.
Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kategoriski noraida medijos izskanējušos pārmetumus, ka nebūtu savlaicīgi informējis un brīdinājis politiķus par gaidāmo monetārās politikas maiņu un procentu likmju celšanu, norāda Latvijas Banka.
Arī pēc partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) un partijas "Vienotība" valdes kopsēdes netika viesta skaidrība, ko JV atbalstīs Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, partijas politiķiem vien atkārtojot, ka koalīcijai ir jāspēj vienoties par vienu kandidātu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš pirms pieciem gadiem pārliecinoši kļuva par centrālās bankas vadītāju, divas nedēļas pirms pilnvaru termiņa beigām par pārvēlēšanu amatā nebūt nevar būt drošs. Tagad viņam publiski atbalstu pauduši vienīgi “Progresīvie”. Cita valdības partija Zaļo un zemnieku savienība piektdien oficiāli izvirzīja “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, par kuru atzinīgi vārdi skan no opozīcijā esošās “Latvija pirmajā vietā”. Savukārt premjeres partija “Jaunā Vienotība” par Latvijas Bankas prezidenta kandidātiem lems pirmdien.
Opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" otrdien, 3.decembrī, tiksies ar pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, aģentūra LETA uzzināja politiskajā spēkā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.
Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.
Latvijas Bankas prezidenta amatam politikas kuluāros piesauc ne vien iestādes pašreizējā vadītāja Mārtiņa Kazāka vārdu, bet arī citus šīs iestādes vadošos darbiniekus, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēsta "TV3 ziņas".
Tieši pirms Ziemassvētku brīvdienām, šā gada 21. decembrī, beigsies pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras. Esošais prezidents Mārtiņš Kazāks ir publiski izteicis gatavību darbu turpināt arī nākamajā termiņā, taču politiskajā vidē vienprātības par viņa vēlamību šajā amatā nav.
Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir diezgan liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
Visai valdošajai koalīcijai noteikti būtu jāvienojas par vienu kopīgu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023.gadā jau puse jeb 50,5% no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Latvijas Banka šogad prognozē valsts budžeta deficītu 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr jūnijā budžeta deficīts šajā gadā tika prognozēts 3,8% apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.
Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 12,7% jeb 895,72 miljoniem eiro, jūnija beigās veidojot 7,955 miljardus eiro, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.
Bez īpašas vajadzības Eiropas Centrālā banka (ECB) neturēs augstas procentu likmes, jo tās ir ekonomisko attīstību ierobežojošas, Latvijas Bankas raidierakstā "Skanošais" skaidroja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvija veiks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kvotas palielinājuma apmaksu 41,95 miljonu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) eiro ekvivalenta apmērā jeb indikatīvi 53,2 miljonu eiro apmērā, kā arī izdos parādzīmi 124,61 miljona SDR apmērā, kas kopā nodrošinās Latvijas kvotas palielināšanu SVF, otrdien nolēma valdība.
Latvijas Banka (LB) saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi – publisko reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem – atbildē “Neatkarīgajai” norāda LB.
Latvijas Bankas uzraudzības komiteja trešdien atļāva AS "Latvijas gāze" izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja akcijas tiek izslēgtas no regulētā tirgus, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.