Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā apstiprināja līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka, kuram sestdien beidzas pilnvaru termiņš, vietnieku Māri Kāli.
Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atlases procesā līdz šim lielākā ieguvēja varētu būt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura, visticamāk, no "Jaunās vienotības" (JV) ir saņēmusi pretī kādu labumu par sava kandidāta atsaukšanu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka "Jaunā vienotība" (JV), atsakoties no kandidātu virzīšanas uz Latvijas Bankas prezidenta amatu pēdējā brīdī, nolikusi savas intereses augstāk par valsts interesēm.
Partneriem ir izdevies atrast veidu, kā viens otram panākt pretī un atgriezties pie diskusijas, komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) vienošanos atteikties no saviem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.
Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Ja Saeima ceturtdien, 19.decembrī, neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) veic pārbaudi par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atbilstību potenciālajai valsts noslēpuma pielaides saņemšanai, apliecina SAB.
Kā vēstīts Latvijas Bankas oficiālajā mājas lapā, pirmdien, 16. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Kāposts", atklājot kāpostu dziļo simboliskumu, nesot veselību, pārticību un labsajūtu
Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš oktobrī prognozētajiem 0,6% līdz 0,1%, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.
Jautājums par nākamo Latvijas Bankas prezidentu nav saistāms ar koalīcijas stabilitāti, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Jaunajai vienotībai" (JV) jautājums par Latvijas Bankas prezidenta amatu šoreiz nebija tik principiāls, tādu uzskatu aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.
Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, visticamāk, nesašķels koalīciju, bet prezidenta amatā atkārtoti tiks ievēlēts Mārtiņš Kazāks, aģentūrai LETA prognozēja politologs Filips Rajevskis.
Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kategoriski noraida medijos izskanējušos pārmetumus, ka nebūtu savlaicīgi informējis un brīdinājis politiķus par gaidāmo monetārās politikas maiņu un procentu likmju celšanu, norāda Latvijas Banka.