Daļa produktu Latvijā ir sistemātiski par 10–30 % dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā

O. Krasnopjorvs analizē, vai Ekonomikas ministrijas priekšlikumi pārtikas cenu ierobežošanai spēs mazināt kafijas cenas;

"Ja kafija (un daži citi produkti) Latvijā maksā dārgāk, nekā tiem vajadzētu, ņemot vērā izmaksu, nodokļu un citu ietekmējošo faktoru starpvalstu atšķirības, tad tirgus mehānisms mums nestrādā, kā vajadzētu. Šajā gadījumā valsts iejaukšanās nevis kropļotu tirgu, bet tieši otrādi - labotu tirgus nepilnības, ja tam izvēlētos pareizus instrumentus,"uzskata O. Krasnopjorovs.

Uzcenojumu griestu noteikšana

Pēc viņa aplēsēm, īslaicīgs uzcenojuma regulējums (ar uzcenojuma griestiem nospiežam cenu lejā un pēc laika atbrīvojam) var nodrošināt zemāku cenu arī vidējā termiņā, jo pacelt cenu pēc regulējuma atcelšanas, kad patērētājs būs pieradis pie jaunā cenu līmeņa, mazumtirdzniecības tīkliem varētu būt grūtāk. "Taču, ja izvēlas uz laiku regulēt uzcenojumu, jāpatur prātā, ka:

• ja to attiecinātu tikai uz dažiem produktiem, tas var palielināt citu produktu uzcenojumu (šķērssubsidēšanas efekts). Savukārt, ja to attiecinātu uz visiem pārtikas produktiem vai noteiktu uz visiem laikiem, pelnītspējas mazināšanās un pārmērīga valsts iejaukšanās cenu veidošanā var bremzēt jaunu tirgus spēlētāju ienākšanu;
• "uzcenojums" ir manipulējams parametrs, kuru var mainīt, nopērkot preci nevis no produkta ražotāja, bet no starpniekiem, daži no kuriem varētu būt speciāli izveidoti, lai apietu uzcenojuma griestus. Iespējams, ka tieši lielākiem tirgotājiem ar ilgu darbības pieredzi apiet šo ierobežojumu būs vienkāršāk. Visvieglāk mainīt uzcenojumu varētu būt precēm, kas tiek tirgotas ar privāto preču zīmi, jo sava zīmola vērtību mazumtirgotājs nosaka pats,"

secina O. Krasnopjorovs.

Zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā

Kafijas piemērā uzskatāmi redzējām, ka populārāki kafijas zīmoli Latvijā ir pārcenoti visai bieži, taču ik pa brīdim kādam mazāk pazīstamam zīmolam produkta cena Latvijā var izrādīties zemākā Baltijā. Samazinot cenu kādam eksotiskākam zīmolam pat līdz pašizmaksai, varēs formāli izpildīt Ekonomikas ministrijas prasību (lūk, veikala plauktā stāv produkts ar ļoti pievilcīgu cenu), taču patērētāji, kas nav pieraduši šo zīmolu iegādāties ikdienā, no šīs zemākās cenas iegūtu maz, brīdina O. Krasnopjorovs.

Preču cenu salīdzināšanas digitālā rīka ieviešana

Lai šīs rīks būtu efektīvs, viņs iesaka ņemt vērā šādus apsvērumus:

• tam jāsalīdzina cenas pilnā preču zīmolu sortimentā (nevis tikai attiecīgo produktu "vidējās cenas" vai "lētākas cenas"), jo dažādu zīmolu produktiem var būtiski atšķirties faktiskā vai iedomājamā kvalitāte;
• savā starpā būtu jāsalīdzina arī "Lidl", "Depo" un citu mazumtirgotāju cenas, kas attiecīgo veikalu mājaslapās var nebūt pieejamas;
• cenu salīdzinājumā jāietver arī kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva. Piemēram, ja "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" cenas ir identiskas, diez vai digitālais cenu salīdzināšanas rīks patērētājam būs ļoti vērtīgs. Taču šī rīka iedarbīgumu veicinātu atziņa, ka kādai precei cenas atšķirība starp "Latvijas Rimi" un "Igaunijas Rimi" ir lielāka, nekā izmaksātu autobusa biļete līdz Igaunijas robežai.

Aizliegums iznīcināt nepārdoto pārtiku

"Tieši šis priekšlikums, pirmo reizi to dzirdot, mani uzrunāja visvairāk," atzīst O. Krasnopjorovs.

Strikti ievērojot glabāšanas instrukciju, daudzi pārtikas produkti lietojami arī dažas dienas pēc derīguma termiņa. Beidzoties derīguma termiņam, tie nevis uzreiz jāiznīcina, bet jāziedo vai jāatdod patērētājiem par brīvu. Nocenoto preču plaukti veikalos bieži ietver preces, kurām līdz derīguma termiņa beigām palicis mazāk par vienu dienu. Teorētiski to var paplašināt ar precēm, kurām līdz derīguma termiņa beigām vēl ir dažas dienas, lai gan man nav skaidrs, kā tieši to var panākt valsts iestādes ar regulējumu.

"Taču šis priekšlikums ir aktuāls produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, pienam. Neparedzu, ka šī priekšlikuma ieviešana nozīmīgi ietekmētu kafijas produktu uzcenojumu, jo to derīguma termiņš mērāms mēnešos - praktiski nav iedomājama situācija, ka kādu kafijas paciņu nepaspēj iztirgot, līdz tai beidzies derīguma termiņš," secina eksperts.

Aizliegums piemērot pārmērīgas atlaides

Situācijā, kad vairāku produktu pilnās cenas "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" ir identiskas, tieši ilgstošo atlaižu piemērošana var kalpot kā pirmais solis "cenu karam" starp mazumtirdzniecības tīkliem, no kura iegūtu patērētājs. "Naivi gaidīt, ka, ierobežojot atlaižu piemērošanas iespējas, noteikti saruks produkta pilnā cena; vājas konkurences apstākļos pilnā cena var saglabāties tā pati, un atlaides atcelšana tikai palielinās produkta faktisko cenu," uzsver O. Krasnopjorovs.