Ar viedokli par rosinātām izmaiņām Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai ilggadējais rektors Andešs Pālsovs varētu saglabāt amatu, nekārtojot valsts valodas eksāmenu, sociālajā tīklā Facebook dalījušies brālība "Dieva Suņi".
Apzināti lietoju šo nelatvisko, literāri nepareizo, bet visai bieži izplatīto konstrukciju – priekš kam – kāpēc, kādam nolūkam, kā dēļ vietā, jo tieši šī konstrukcija vispilnīgāk apzīmē domu – kam tā latviešu valoda vajadzīga? Pēdējo dienu notikumi rāda, ka Latvijas augstskolu rektoriem nākotnē tā tiešām vairs nebūs vajadzīga.
Daugavpils pilsētas domes deputāts Vladislavs Bojarūns (Latgales partija) ir pārsūdzējis Daugavpils tiesas lēmumu par deputāta pilnvaru anulēšanu valsts valodas neprašanas dēļ, informē tiesa.
Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu Latvijas augstskolās ierobežo pārāk striktais regulējums, kas pieprasa latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Šīs prasības noteikti būtu jāmīkstina, ja gribam kāpināt augstākās izglītības kvalitāti, uzskata augstskolu vadītāji. Viņiem gan iebilst nacionālāk domājošie, norādot, ka tādējādi tiks apdraudēts valsts valodas statuss un izņēmumi likumā var novest pie vēl lielākiem izņēmumiem.
Jāsāk diskusija par augsto valsts valodas zināšanu prasību pārskatīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam, pārliecināts Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Kāda māmiņa portālā facebook.com raksta savu viedokli par to, kā tikai pēc viņas iniciatīvas Baložu vidusskolā priekšroka tiks dota mācībām latviešu valodā.
Otrajā "vispasaules diktātā" latviešu valodā tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 787 interesenti, ziņo LETA. Klātienē Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 249 cilvēki, tostarp Rīgā - 122, Liepājā - 73, Rēzeknē - 10, Daugavpilī - 5, Ventspilī - 25 un Valmierā - 14. Savukārt interneta vietnē iesniegti 538 darbi no 25 valstīm. Piedāvājam ieskatu, kā diktāta rakstīšana notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.
Kopš 1988. gada, kad latviešu valodai noteikts valsts valodas statuss, tās pratēju skaits mazākutautību vidū ir audzis četrkārt, sasniedzot 90%. Diemžēl joprojām ir apmēram 10%, kas latviski sazināties nevar, bet vēl daļa var, bet nerunā, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums Valodas situācijā Latvijā: 2010–2015.
Jau otro gadu Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā zinības apgūst dažādu vecumu cilvēki no dažādām pasaules malām. Visus viņus vieno interese par latviešu valodu un tās kultūru un vēlme iepazīt šo zemi pēc iespējas vairāk.
Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi rīko vasaras skolu ārzemniekiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu un kultūru. Ieradušies studenti no Francijas, Ķīnas Tautas Republikas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Kādu uz Latviju atvedusi mīlestība, citu – kultūra, kādu citu interesējusi latviešu valodas apguve.
24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir viena no straujāk augošajām eksporta nozarēm Latvijā. Šī ir nozare, kurā ir izveidojusies lieliska sadarbība starp zinātni un uzņēmējiem, kurā inovācijas nemitīgi ienāk biznesā un kļūst pieejamas visiem. Kādi ir lielākie nozares izaicinājumi? Kad viedās ierīces arī latviešu valodā varēs atbildēt uz mutiski uzdotu jautājumu, varēs izpildīt mutiskas komandas? Uz šo un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Bezmaksas latviešu valodas un kultūras kursiem trešo valstu valstspiederīgajiem pieteikušies 250 pieaugušie un 85 skolēni, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.
Latviešu valodas mācību stundas Īrijas skolās – tā vairs nav utopija, bet gan realitāte. Jau divās skolās – Beauford College Navanā un St. Olivers Communicty College Droghedā – jau vairākus mēnešus notiek latviešu valodas mācību stundas, un progress pareizrakstībā jau esot jūtams.
Daugavpils pilsētas dome piešķīrusi 6900 eiro latviešu valodas apguvei trim pašvaldības deputātiem Vladislavam Bojarūnam (Latgales partija), Aleksandram Samarinam (SC) un Jurijam Zaicevam ("Daugavpils atdzimšana").
Latviešiem ārzemēs tiks veidots atsevišķs mediju kanāls, caur kuru informēs mūsu tautiešus par Latvijas aktualitātēm un kultūras notikumiem, šodien nolēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komitejas sēdē, kurā piedalījās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un citi pārstāvji.
Tiek apsvērta iespēja šādu saturu piedāvāt caur interneta resursiem, ar satelīta palīdzību vai caur ārvalstu kabeļtelevīzijām. Informatīvā satura veidošanai ir plānots apvienot gan LTV, gan LR resursus.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka jau trešajā dienā pēc pieteikšanās izsludināšanas ir nokomplektētas visas latviešu valodas bezmaksas kursu grupas, tāpēc izglītības iestādes pārtrauc iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanu.
Mājās visvairāk izmantotā ir latviešu valoda, kuru lieto 62,1% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās 2011.gada tautas skaitīšanas dati.