Kāds rīdzinieks sociālajā tīklā Facebook publicējis video, kurā iemūžināta saruna ar ēstuves "Pakistānas kebabs" darbiniekiem, kuri nespēja ar klientu sarunāties latviski. Publicētais videomateriāls un latvieša attieksme raisījusi divējādas sajūtas sociālo tīklu lietotāju vidū.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien, sagatavojot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, vienojās stiprināt prasību par valodas zināšanām ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome šodien programmā "NVO fonds" apstiprināja 39 projektus, bet programmā "Latviešu valodas apguve" - 12 projektus, informēja SIF pārstāve Dace Zariņa-Zviedre.
Spriežot pēc tā, cik nihilistiska šobrīd ir attieksme pret latviešu valodu dažādās tās lietošanas jomās, piektā gadadiena pēc noziedzīgi izraisītā valodas referenduma, kas notika 2012. gada 18. februārī, tiek svinēta ar domu: pēdējais laiks «dasist» to latviešu mēli līdz galam, lai nemaisās pa mūsu internacionālajām kājām.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.
Izskatot iesniegumu saistībā ar Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumu Karostas mikrorajonā Liepājā, kas lielā mērā esot noticis krievu valodā, Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis, ka Liepājas dome formāli nav pārkāpusi Valsts valodas likuma prasības, jo pasākumā ir nodrošināts tulkojums valsts valodā.
Ar viedokli par rosinātām izmaiņām Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai ilggadējais rektors Andešs Pālsovs varētu saglabāt amatu, nekārtojot valsts valodas eksāmenu, sociālajā tīklā Facebook dalījušies brālība "Dieva Suņi".
Apzināti lietoju šo nelatvisko, literāri nepareizo, bet visai bieži izplatīto konstrukciju – priekš kam – kāpēc, kādam nolūkam, kā dēļ vietā, jo tieši šī konstrukcija vispilnīgāk apzīmē domu – kam tā latviešu valoda vajadzīga? Pēdējo dienu notikumi rāda, ka Latvijas augstskolu rektoriem nākotnē tā tiešām vairs nebūs vajadzīga.
Daugavpils pilsētas domes deputāts Vladislavs Bojarūns (Latgales partija) ir pārsūdzējis Daugavpils tiesas lēmumu par deputāta pilnvaru anulēšanu valsts valodas neprašanas dēļ, informē tiesa.
Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu Latvijas augstskolās ierobežo pārāk striktais regulējums, kas pieprasa latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Šīs prasības noteikti būtu jāmīkstina, ja gribam kāpināt augstākās izglītības kvalitāti, uzskata augstskolu vadītāji. Viņiem gan iebilst nacionālāk domājošie, norādot, ka tādējādi tiks apdraudēts valsts valodas statuss un izņēmumi likumā var novest pie vēl lielākiem izņēmumiem.
Jāsāk diskusija par augsto valsts valodas zināšanu prasību pārskatīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam, pārliecināts Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Kāda māmiņa portālā facebook.com raksta savu viedokli par to, kā tikai pēc viņas iniciatīvas Baložu vidusskolā priekšroka tiks dota mācībām latviešu valodā.
Otrajā "vispasaules diktātā" latviešu valodā tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 787 interesenti, ziņo LETA. Klātienē Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 249 cilvēki, tostarp Rīgā - 122, Liepājā - 73, Rēzeknē - 10, Daugavpilī - 5, Ventspilī - 25 un Valmierā - 14. Savukārt interneta vietnē iesniegti 538 darbi no 25 valstīm. Piedāvājam ieskatu, kā diktāta rakstīšana notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.
Kopš 1988. gada, kad latviešu valodai noteikts valsts valodas statuss, tās pratēju skaits mazākutautību vidū ir audzis četrkārt, sasniedzot 90%. Diemžēl joprojām ir apmēram 10%, kas latviski sazināties nevar, bet vēl daļa var, bet nerunā, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums Valodas situācijā Latvijā: 2010–2015.
Jau otro gadu Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā zinības apgūst dažādu vecumu cilvēki no dažādām pasaules malām. Visus viņus vieno interese par latviešu valodu un tās kultūru un vēlme iepazīt šo zemi pēc iespējas vairāk.
Latvijas Universitāte (LU) pirmo reizi rīko vasaras skolu ārzemniekiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu un kultūru. Ieradušies studenti no Francijas, Ķīnas Tautas Republikas, Igaunijas, Somijas un Vācijas. Kādu uz Latviju atvedusi mīlestība, citu – kultūra, kādu citu interesējusi latviešu valodas apguve.
24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir viena no straujāk augošajām eksporta nozarēm Latvijā. Šī ir nozare, kurā ir izveidojusies lieliska sadarbība starp zinātni un uzņēmējiem, kurā inovācijas nemitīgi ienāk biznesā un kļūst pieejamas visiem. Kādi ir lielākie nozares izaicinājumi? Kad viedās ierīces arī latviešu valodā varēs atbildēt uz mutiski uzdotu jautājumu, varēs izpildīt mutiskas komandas? Uz šo un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.