Kāds iedzīvotājs nav apmierināts ar redzamo pie tirdzniecības centra "Origo" Rīgā, kur būvniecības laikā izvietoti plakāti ar norādi "iet aizliegts" latviešu un krievu valodā.
Dziļā pretrunā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam «stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī» ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iecere naudu pedagogu algu palielināšanai smelties Latviešu valodas aģentūras likvidācijā.
Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (PMIF) Nacionālajā programmā 1397 trešo valstu valstspiederīgie, kuri likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, no 2016.gada maija līdz 2018.gada nogalei apguvuši latviešu valodu, savukārt vairākiem simtiem sniegts cita veida atbalsts, sacīja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Inita Kabanova.
2017. gada nogalē 60,8 % Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzimtā valoda bija latviešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, par 2,6 procentpunktiem pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, un samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir cita.
Populārās televīzijas spēles “Brīnumlauks” vadītājs Leonīds Jakubovičs radio Baltkom ēterā , atbildot uz klausītāja jautājumu, paziņoja, ka Latvijā ir jārunā latviešu valodā.
Vēloties padziļināt savas latviešu valodas zināšanas, ventspilniece Terēze vēršas pēc palīdzības Ventspils 3. vidusskolā, taču pēc izglītības iestādes direktores rīkojuma saņemts atteikums, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Kardiologs, medicīnas doktors, akadēmiķis Andrejs ĒRGLIS un arhitekts, bijušais Jūrmalas pilsētas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības, zemes un nekustamo īpašumu jautājumos Uģis ŠĒNBERGS runā ar Neatkarīgo par idejām tuvākajai Latvijas simtgadei. Kā attīstības piemēru viņi min gan Zinātņu akadēmijas ēkas apkaimes izvērsumu, gan arī veselības aizsardzības uztveri paplašinātā kontekstā.
Latviešu valodas ekspertu komisija pieņēmusi lēmumu mainīt vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) informē, ka no pirmdienas, 11. februāra, Rīgas iedzīvotāji varēs pieteikties latviešu valodas apguves bezmaksas kursiem, informē Sarmīte Baltmane, RD IKSD sabiedrisko attiecību projektu koordinatore.
No nākamā mācību gada izmaiņas gaida mazākumtautību pamatskolas: 1. līdz 6. klasē pusei mācību satura jābūt latviski, 7. līdz 9. klasē – 80%. Savukārt no 2021. gada 1. septembra visās vidējās izglītības iestādēs mācības notiks latviešu valodā. Reformas īstenošanā ir viens liels šķērslis – akūts pedagogu trūkums, kas jo īpaši izteikts ir mazākumtautību skolās. No darba aiziet pensijas vecuma skolotāji, bet jaunie vietā nenāk.
Piektdien, 14. decembrī, LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" viesojās ģitārists Kaspars Zemītis ar savu skolnieku Neitu Ni. Neita dzimtene ir Ķīna, taču zēns runā tekošā latviešu valodā. Puika ar ģimeni uz Latviju pārcēlās 2016. gadā.
Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta vēl viena lieta par Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei.
Sestdien pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē kopumā rakstīja 1648 interesenti. Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisinās visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.
Pasaules diktāta latviešu valodā rīkotāji ir pārliecināti, ka valsts valodas jautājums pašlaik ir tik aktuāls kā, iespējams, nekad agrāk. Viņuprāt, tieši latviešu valoda ir tā, kurai jāvieno, nevis jāšķeļ sabiedrība. Tāpēc diktāta organizatori aicināja jaunievēlētos Saeimas deputātus apliecināt cieņu pret Latvijas valsts valodu, šā gada 3. novembrī plkst. 12.00 pēc Latvijas laika uzrakstot IV pasaules diktātu latviešu valodā. Piedāvājumam atsaucās vien divas partijas no septiņām – Nacionālā apvienība un „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija.
Tiesa trešdien nevarēja skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima ("Mūsu partija") sūdzību par Valsts valodas centra (VVC) pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas prasmēm, jo pats mērs ir komandējumā Gruzijā, informēja Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze Aiga Trokša-Traško.