Latviešu valoda

2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

No vairāk nekā 6900 pasaules valodu tikai 200 valodām ir vairāk nekā miljons runātāju, un latviešu valoda ir to skaitā. Latviešu valodas nozīmi stiprina arī fakts, ka tā ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Eiropas valodu dienā mums ir ar ko lepoties, un tas ir katra latvieša pienākums.

Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis noliedz, ka, 9. klasi beidzot, nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens un tas ir vien žurnālista izdomājums, tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāji, iepazīstoties ar Valsts izglītības un satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentāciju 18. augusta konferencē, arī ir sapratuši, ka turpmāk šis pārbaudījums varētu tikt veidots integrēti kopā ar citiem mācību priekšmetiem.

Valsts pārbaudījumi – vērtēt to, kas noderīgs! Ar šādu šķietami loģisku saukli Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā tiek pamatota iecere no 2021./2022. mācību gada visiem 9. klašu beidzējiem atcelt atsevišķu eksāmenu latviešu valodā. Bet angļu valoda paliks. Šāda pieeja atbilst Ārvalstu investoru padomes pieprasījumam par divvalodības ieviešanu valsts pārvaldē, atbrīvojot ārzemniekus no latviešu valodas nepieciešamības uzņēmējdarbībā kā «nevajadzīga procesu pagarinājuma laika izteiksmē».

Imants Ziedonis kā Likteņa upē skatījās, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū uzrakstīdams dzejas rindas: «Un pret savas tautas dziesmu/ var tikai savējie/ Un pret savu tautas dziesmu/ cits nevar it neviens.» Valoda un tautasdziesma kā nacionālās identitātes sastāvdaļas atrodas mūsu pašu, latviešu, aizsardzības zonā, šo un citu būtisko pazīmju saglabāšana, ar kurām atšķiramies no pārējām nācijām, ir atkarīga tikai un vienīgi no mūsu nacionālās apziņas un pašapziņas, nevis no kādiem ārējiem spēkiem, kuriem ir iespēja tikai sisties kā nakts knišļiem pret stiklu. Savai valodai sliktumu nodarīt varam vienīgi mēs paši, neviens svešais to nevar.

Latviski nerunājošs zobārsts nav vienīgā normatīvajos aktos virzītā iniciatīva, kas vērsta uz valsts valodas lomas mazināšanu. Aizejošā deputāte Ilze Viņķele atstājusi priekšlikumu atbrīvot valsts augstskolas no pienākuma runāt latviski, bet ietekmīgā Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīkojas ar vēl lielāku vērienu – pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē.

Rīgas 34.vidusskola (Kandavas iela 4) aicina rīdziniekus pieteikties uz latviešu valodas bezmaksas kursiem, lai iegūtu A1, A2, B1, B2 valsts valodas zināšanu līmeni. Latviešu valodas bezmaksas kursus atbalsta Rīgas dome.

Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā vērtēs grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei.

Vakar esot noplūduši arī latviešu valodas eksāmena rezerves domraksta temati.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) no vairākām izglītības iestādēm saņēmis informāciju par latviešu valodas centralizētā eksāmena domraksta tematu noplūdi, informē VISC.

Sociālajā medijā Youtube igaunis vārdā Atrūrs Rehi jau kļuvis atpazīstams ar sevis veidotajiem video par Baltijas valstīm. Šoreiz viņš ir publicējis interesantu video, kurā mēģina saprast latviešu personvārdus.

Kāds rīdzinieks sociālajā tīklā Facebook publicējis video, kurā iemūžināta saruna ar ēstuves "Pakistānas kebabs" darbiniekiem, kuri nespēja ar klientu sarunāties latviski. Publicētais videomateriāls un latvieša attieksme raisījusi divējādas sajūtas sociālo tīklu lietotāju vidū.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien, sagatavojot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, vienojās stiprināt prasību par valodas zināšanām ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome šodien programmā "NVO fonds" apstiprināja 39 projektus, bet programmā "Latviešu valodas apguve" - 12 projektus, informēja SIF pārstāve Dace Zariņa-Zviedre.

Spriežot pēc tā, cik nihilistiska šobrīd ir attieksme pret latviešu valodu dažādās tās lietošanas jomās, piektā gadadiena pēc noziedzīgi izraisītā valodas referenduma, kas notika 2012. gada 18. februārī, tiek svinēta ar domu: pēdējais laiks «dasist» to latviešu mēli līdz galam, lai nemaisās pa mūsu internacionālajām kājām.

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.

Izskatot iesniegumu saistībā ar Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumu Karostas mikrorajonā Liepājā, kas lielā mērā esot noticis krievu valodā, Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis, ka Liepājas dome formāli nav pārkāpusi Valsts valodas likuma prasības, jo pasākumā ir nodrošināts tulkojums valsts valodā.