Latviešu valoda

Pārejot uz izglītību latviešu valodā un nodrošinot papildu konsultācijas mazākumtautību valodās, nedrīkst pieļaut paralēlās stundas un nemācīšanos latviski, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pedagogu arodbiedrība nākusi klajā ar svarīgu brīdinājumu - skolās pietrūkst latviešu valodas skolotāju. Vislielākais trūkums vērojams mazākumtautību skolās, vēsta "TV3 Ziņas".

Valdošā koalīcija neplāno atkāpties no ieceres par pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā, atzina aptaujātie politiķi.

«Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni,» nesen izteicās Latvijas krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Daugavpilī ziņa par iespējamo pakāpenisko pāreju uz izglītību latviešu valodā tiek vērtēta pozitīvi, atzina Daugavpils Izglītības pārvalde Izglītības metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča.

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

No vairāk nekā 6900 pasaules valodu tikai 200 valodām ir vairāk nekā miljons runātāju, un latviešu valoda ir to skaitā. Latviešu valodas nozīmi stiprina arī fakts, ka tā ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Eiropas valodu dienā mums ir ar ko lepoties, un tas ir katra latvieša pienākums.

Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis noliedz, ka, 9. klasi beidzot, nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens un tas ir vien žurnālista izdomājums, tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāji, iepazīstoties ar Valsts izglītības un satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentāciju 18. augusta konferencē, arī ir sapratuši, ka turpmāk šis pārbaudījums varētu tikt veidots integrēti kopā ar citiem mācību priekšmetiem.

Valsts pārbaudījumi – vērtēt to, kas noderīgs! Ar šādu šķietami loģisku saukli Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā tiek pamatota iecere no 2021./2022. mācību gada visiem 9. klašu beidzējiem atcelt atsevišķu eksāmenu latviešu valodā. Bet angļu valoda paliks. Šāda pieeja atbilst Ārvalstu investoru padomes pieprasījumam par divvalodības ieviešanu valsts pārvaldē, atbrīvojot ārzemniekus no latviešu valodas nepieciešamības uzņēmējdarbībā kā «nevajadzīga procesu pagarinājuma laika izteiksmē».

Imants Ziedonis kā Likteņa upē skatījās, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū uzrakstīdams dzejas rindas: «Un pret savas tautas dziesmu/ var tikai savējie/ Un pret savu tautas dziesmu/ cits nevar it neviens.» Valoda un tautasdziesma kā nacionālās identitātes sastāvdaļas atrodas mūsu pašu, latviešu, aizsardzības zonā, šo un citu būtisko pazīmju saglabāšana, ar kurām atšķiramies no pārējām nācijām, ir atkarīga tikai un vienīgi no mūsu nacionālās apziņas un pašapziņas, nevis no kādiem ārējiem spēkiem, kuriem ir iespēja tikai sisties kā nakts knišļiem pret stiklu. Savai valodai sliktumu nodarīt varam vienīgi mēs paši, neviens svešais to nevar.

Latviski nerunājošs zobārsts nav vienīgā normatīvajos aktos virzītā iniciatīva, kas vērsta uz valsts valodas lomas mazināšanu. Aizejošā deputāte Ilze Viņķele atstājusi priekšlikumu atbrīvot valsts augstskolas no pienākuma runāt latviski, bet ietekmīgā Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīkojas ar vēl lielāku vērienu – pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē.

Rīgas 34.vidusskola (Kandavas iela 4) aicina rīdziniekus pieteikties uz latviešu valodas bezmaksas kursiem, lai iegūtu A1, A2, B1, B2 valsts valodas zināšanu līmeni. Latviešu valodas bezmaksas kursus atbalsta Rīgas dome.

Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā vērtēs grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei.

Vakar esot noplūduši arī latviešu valodas eksāmena rezerves domraksta temati.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) no vairākām izglītības iestādēm saņēmis informāciju par latviešu valodas centralizētā eksāmena domraksta tematu noplūdi, informē VISC.

Sociālajā medijā Youtube igaunis vārdā Atrūrs Rehi jau kļuvis atpazīstams ar sevis veidotajiem video par Baltijas valstīm. Šoreiz viņš ir publicējis interesantu video, kurā mēģina saprast latviešu personvārdus.

Kāds rīdzinieks sociālajā tīklā Facebook publicējis video, kurā iemūžināta saruna ar ēstuves "Pakistānas kebabs" darbiniekiem, kuri nespēja ar klientu sarunāties latviski. Publicētais videomateriāls un latvieša attieksme raisījusi divējādas sajūtas sociālo tīklu lietotāju vidū.