Rīgas 34.vidusskola (Kandavas iela 4) aicina rīdziniekus pieteikties uz latviešu valodas bezmaksas kursiem, lai iegūtu A1, A2, B1, B2 valsts valodas zināšanu līmeni. Latviešu valodas bezmaksas kursus atbalsta Rīgas dome.
Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā vērtēs grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) no vairākām izglītības iestādēm saņēmis informāciju par latviešu valodas centralizētā eksāmena domraksta tematu noplūdi, informē VISC.
Sociālajā medijā Youtube igaunis vārdā Atrūrs Rehi jau kļuvis atpazīstams ar sevis veidotajiem video par Baltijas valstīm. Šoreiz viņš ir publicējis interesantu video, kurā mēģina saprast latviešu personvārdus.
Kāds rīdzinieks sociālajā tīklā Facebook publicējis video, kurā iemūžināta saruna ar ēstuves "Pakistānas kebabs" darbiniekiem, kuri nespēja ar klientu sarunāties latviski. Publicētais videomateriāls un latvieša attieksme raisījusi divējādas sajūtas sociālo tīklu lietotāju vidū.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien, sagatavojot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, vienojās stiprināt prasību par valodas zināšanām ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome šodien programmā "NVO fonds" apstiprināja 39 projektus, bet programmā "Latviešu valodas apguve" - 12 projektus, informēja SIF pārstāve Dace Zariņa-Zviedre.
Spriežot pēc tā, cik nihilistiska šobrīd ir attieksme pret latviešu valodu dažādās tās lietošanas jomās, piektā gadadiena pēc noziedzīgi izraisītā valodas referenduma, kas notika 2012. gada 18. februārī, tiek svinēta ar domu: pēdējais laiks «dasist» to latviešu mēli līdz galam, lai nemaisās pa mūsu internacionālajām kājām.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.
Izskatot iesniegumu saistībā ar Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumu Karostas mikrorajonā Liepājā, kas lielā mērā esot noticis krievu valodā, Valsts valodas centrs (VVC) konstatējis, ka Liepājas dome formāli nav pārkāpusi Valsts valodas likuma prasības, jo pasākumā ir nodrošināts tulkojums valsts valodā.
Ar viedokli par rosinātām izmaiņām Rīgas Ekonomikas augstskolas likumā, lai ilggadējais rektors Andešs Pālsovs varētu saglabāt amatu, nekārtojot valsts valodas eksāmenu, sociālajā tīklā Facebook dalījušies brālība "Dieva Suņi".
Apzināti lietoju šo nelatvisko, literāri nepareizo, bet visai bieži izplatīto konstrukciju – priekš kam – kāpēc, kādam nolūkam, kā dēļ vietā, jo tieši šī konstrukcija vispilnīgāk apzīmē domu – kam tā latviešu valoda vajadzīga? Pēdējo dienu notikumi rāda, ka Latvijas augstskolu rektoriem nākotnē tā tiešām vairs nebūs vajadzīga.
Daugavpils pilsētas domes deputāts Vladislavs Bojarūns (Latgales partija) ir pārsūdzējis Daugavpils tiesas lēmumu par deputāta pilnvaru anulēšanu valsts valodas neprašanas dēļ, informē tiesa.
Ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistīšanu Latvijas augstskolās ierobežo pārāk striktais regulējums, kas pieprasa latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī. Šīs prasības noteikti būtu jāmīkstina, ja gribam kāpināt augstākās izglītības kvalitāti, uzskata augstskolu vadītāji. Viņiem gan iebilst nacionālāk domājošie, norādot, ka tādējādi tiks apdraudēts valsts valodas statuss un izņēmumi likumā var novest pie vēl lielākiem izņēmumiem.
Jāsāk diskusija par augsto valsts valodas zināšanu prasību pārskatīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam, pārliecināts Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.