Latviešu valoda

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nesen izsludināja pieteikšanos uz bezmaksas latviešu valodas kursiem, bet nu informē, ka gandrīz visas grupas, kurās mācības tiks sāktas pavasarī, jau ir nokomplektētas.

No pirmdienas, 8. janvāra, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) aicina Rīgas iedzīvotājus pieteikties latviešu valodas bezmaksas kursiem, raksta "riga.lv".

No pirmdienas, 8.janvāra, rīdziniekiem būs iespēja pieteikties latviešu valodas bezmaksas kursiem, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju apgūt valsts valodu A un B līmenī, informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Monika Latvijā studē tikai trešo gadu un jau lieliski runā latviešu valodā! Viņa studē Ventspils Augstskolā studiju programmā "Valodas un starpkultūru komunikācija".

Kanādiešiem piederošais degvielas uzpildes staciju tīkls Statoil šogad tika pārdēvēts latviešiem neizrunājamā Circle K [sēklkej], dziļi simboliski parādot, cik augstprātīga ir ārvalstu investoru attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem. Nevarat izrunāt? Pielāgojieties! Un tad sekoja ierosinājums oficiāli atļaut valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā angļu valodas lietošanu.

Strauja pāreja uz mācībām tikai latviski var radīt psiholoģisku traumu daudziem skolēniem un pedagogu trūkumu, atzina Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S).

Lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Valsts valodas centra (VVC) paspārnē jau trešo gadu darbojas sabiedriskie palīgi. Sākotnēji bija plānots, ka šajā laikā izdosies sapulcināt ap 100 šādu brīvprātīgo, taču realitātē viņu šobrīd ir vien 35. VVC atzīst, ka atsaucība nav tik liela, kā bija cerēts, tomēr arī šo trīs desmitu padarītais valsts valodas laukā ir vērtējams ar plusa zīmi.

Pārejot uz izglītību latviešu valodā un nodrošinot papildu konsultācijas mazākumtautību valodās, nedrīkst pieļaut paralēlās stundas un nemācīšanos latviski, telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pedagogu arodbiedrība nākusi klajā ar svarīgu brīdinājumu - skolās pietrūkst latviešu valodas skolotāju. Vislielākais trūkums vērojams mazākumtautību skolās, vēsta "TV3 Ziņas".

Valdošā koalīcija neplāno atkāpties no ieceres par pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā, atzina aptaujātie politiķi.

«Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni,» nesen izteicās Latvijas krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Daugavpilī ziņa par iespējamo pakāpenisko pāreju uz izglītību latviešu valodā tiek vērtēta pozitīvi, atzina Daugavpils Izglītības pārvalde Izglītības metodiķe bilingvālās izglītības jautājumos Silvija Mickeviča.

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

No vairāk nekā 6900 pasaules valodu tikai 200 valodām ir vairāk nekā miljons runātāju, un latviešu valoda ir to skaitā. Latviešu valodas nozīmi stiprina arī fakts, ka tā ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Eiropas valodu dienā mums ir ar ko lepoties, un tas ir katra latvieša pienākums.

Mācīšanās tikai latviešu valodā būtu arhaisms, vērtējot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, sacīja kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis noliedz, ka, 9. klasi beidzot, nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens un tas ir vien žurnālista izdomājums, tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāji, iepazīstoties ar Valsts izglītības un satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentāciju 18. augusta konferencē, arī ir sapratuši, ka turpmāk šis pārbaudījums varētu tikt veidots integrēti kopā ar citiem mācību priekšmetiem.

Valsts pārbaudījumi – vērtēt to, kas noderīgs! Ar šādu šķietami loģisku saukli Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā tiek pamatota iecere no 2021./2022. mācību gada visiem 9. klašu beidzējiem atcelt atsevišķu eksāmenu latviešu valodā. Bet angļu valoda paliks. Šāda pieeja atbilst Ārvalstu investoru padomes pieprasījumam par divvalodības ieviešanu valsts pārvaldē, atbrīvojot ārzemniekus no latviešu valodas nepieciešamības uzņēmējdarbībā kā «nevajadzīga procesu pagarinājuma laika izteiksmē».

Imants Ziedonis kā Likteņa upē skatījās, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū uzrakstīdams dzejas rindas: «Un pret savas tautas dziesmu/ var tikai savējie/ Un pret savu tautas dziesmu/ cits nevar it neviens.» Valoda un tautasdziesma kā nacionālās identitātes sastāvdaļas atrodas mūsu pašu, latviešu, aizsardzības zonā, šo un citu būtisko pazīmju saglabāšana, ar kurām atšķiramies no pārējām nācijām, ir atkarīga tikai un vienīgi no mūsu nacionālās apziņas un pašapziņas, nevis no kādiem ārējiem spēkiem, kuriem ir iespēja tikai sisties kā nakts knišļiem pret stiklu. Savai valodai sliktumu nodarīt varam vienīgi mēs paši, neviens svešais to nevar.

Latviski nerunājošs zobārsts nav vienīgā normatīvajos aktos virzītā iniciatīva, kas vērsta uz valsts valodas lomas mazināšanu. Aizejošā deputāte Ilze Viņķele atstājusi priekšlikumu atbrīvot valsts augstskolas no pienākuma runāt latviski, bet ietekmīgā Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) rīkojas ar vēl lielāku vērienu – pieprasa oficiālu angļu valodas izmantošanu valsts pārvaldē.