Nacionālā apvienība rosina Vispārējās izglītības likumā akcentēt pienākumu pašvaldībām nodrošināt pirmsskolas izglītības programmas apguvi valsts valodā arī mazākumtautību bērnudārzos. Lai gan likuma norma to jau paredz, realitātē tā nedarbojas, un nereti vecākiem nākas bērnus sūtīt krievu grupās, jo tajās ir vairāk brīvu vietu. Nozarē strādājošie gan norāda, ka to izdarīt būs grūti kvalificētu pedagogu trūkuma dēļ.
Pašlaik Latvijā darbojas 457 latviešu, 113 - divplūsmu, 62 - krievu (no tām 11 ir privātie bērnudārzi), 1 - poļu pirmsskolas izglītības iestāde. Visvairāk mazākumtautību pirmsskolas iestāžu ir Rīgā un Daugavpilī, attiecīgi 46 un 9. Kopumā mazākumtautību programmu apgūst 17 864 bērni (927 grupas krievu valodā, sešas - poļu) un 65 944 - latviešu valodā (3419 grupas), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle. Viņa arī uzsvēra, ka patlaban pirmsskolas izglītības vadlīnijās ir noteiktas programmas gan mazākumtautību, gan valsts valodā. Jaunākajās vadlīnijās ir būtiski grozījumi latviešu valodas stiprināšanai, nosakot, ka mazākumtautību grupās bērniem līdz pieciem gadiem nodarbībām latviešu valodā jābūt katru dienu, bet no pieciem līdz septiņiem gadiem rotaļnodarbību valoda ir latviešu. Labs modelis ir divplūsmu dārziņi, taču ne katrā mazākumtautību izglītības iestādē var izveidot grupiņas latviešu programmas īstenošanai - gan telpu (higiēnas noteikumi paredz uz katru bērnu noteiktu platību), gan pedagogu trūkuma dēļ.
Izglītības valsts kvalitātes dienesta vadītāja Inita Juhņēviča pauda, ka likumā nebūtu lieks akcents, kas nosaka pašvaldības pienākumu nodrošināt visos dārziņos programmas latviešu valodā. Tas būtu jāattiecina uz visām privātajām izglītības iestādēm - arī tur jānotiek mācībām valsts valodā, tāpēc viņa iesaka šo papildu normu paredzēt arī šādos gadījumos. I. Juhņēviča paskaidroja, ka programmu var licencēt arī tad, ja bērnu vēl tajā nav. Grupiņa jāsavāc gada laikā.
Saeimas juridiskā biroja padomniece Lilita Vilsone vērsa uzmanību uz to, ka Izglītības likumā jau ir pants, kas regulē izglītības ieguves valodas lietojumu, proti, valsts/pašvaldību un valsts augstskolu mācību iestādēm ir jānodrošina izglītība valsts valodā, pieļaujot, ka tur, kur ir programma valsts valodā, var būt programma arī mazākumtautību valodā. Likuma grozījumi nav nepieciešami, tas ir tikai pašvaldībām «atgādošs pienākums», ka jebkurā to izglītības iestādē, tostarp interešu, jābūt iespējai programmu apgūt latviski. Deputāts Raivis Dzintars iebilda, ka pēc likuma burta tā ir jābūt, bet tajā ir arī noteikti gadījumi, kad var īstenot izglītību citā valodā. Katrs skatoties uz šo normu no savas puses, un realitātē ir tā, ka ir virkne pirmsskolas iestāžu, kur netiek piedāvāta programma latviski. Tāpēc arī tapuši likuma grozījumi, lai skaidri pateiktu, kādi ir iestādes dibinātāja pienākumi.
Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa uzsvēra, ka konceptuāli atbalstot šādus grozījumus, taču lielākā rūpe esot par to, kas īstenos šīs programmas. Rīgas pašvaldība neiebilst pret to, ka visās tiek atvērtas programmas arī valsts valodā, taču vajadzīgs pārejas periods - viņa iesaka trīs gadus. L. Vilsone gan noraidīja pārejas perioda nepieciešamību, jo jau tagad visās pašvaldību izglītības iestādēs jābūt programmai latviešu valodā visās pakāpēs un visos izglītības līmeņos. Nevajagot skatīties uz likumu no otra gala, kur minēts, kad var īstenot mazākumtautību programmu.
Arī Rīgas domes deputāts Dainis Locis pievienojās juristes teiktajam, ka speciālu pārejas periodu nevajag dot, jo laika ir bijis pilnīgi pietiekami, lai šo normu ieviestu. Šis ir tikai politiskās gribas jautājums. Tas attiecas arī uz skolu un pirmsskolas iestāžu tīkla sakārtošanu, un vismaz beidzot tā ir sakustējusies.
Jelgavā visos dārziņos ir programmas valsts valodā, un lielākā problēma ir pedagogu resursi. Esot vakances, kuras aizpilda ar esošajiem kadriem - gan ar lielu slodzi, sacīja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Cēsīs pirmsskola ir tikai valsts valodā jau vairāk nekā 20 gadu, jo tāds esot bijis vecāku pieprasījums. Kopš 2007. gada vairs nav arī nevienas krievu skolas. Cēsniekiem problēmas rodas tajā brīdī, kad pilsētā ierodas bērni, kuri līdz tam mācījušies krievu skolā, teica Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina. Nesen no Daugavpils pārcēlusies ģimene ar četriem bērniem (trīs gadus vecs, 3., 5. un 7. klasē), un situācija bijusi smaga, jo neviens no viņiem nerunājis latviski ne vārda, tāpēc nācies piesaistīt skolotāja palīgu, lai palīdzētu bērniem integrēties latviešu skolā.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure akcentēja to, ka pirmsskolā valsts valodas prasības ir augstākas nekā sākumskolā, kur noteikts, ka mazākumtautību skolā mācību saturs tiek apgūts latviski vismaz 50% apjomā.
IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece atzina, ka problēma tiešām ir pedagogu resursos. Diemžēl maza daļa jauno pedagogu aiziet uz izglītības iestādēm, un viens no iemesliem ir zemā darba samaksa. Viņa atgādināja, ka pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz četru gadu vecumam, algu maksā pašvaldība. Tuvākajā laikā pie jaunā algu modeļa sākšot strādāt darba grupa.
Komisijā tika nolemts virzīt likuma grozījumus 1. lasījumam.
