No vairāk nekā 6900 pasaules valodu tikai 200 valodām ir vairāk nekā miljons runātāju, un latviešu valoda ir to skaitā. Latviešu valodas nozīmi stiprina arī fakts, ka tā ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Eiropas valodu dienā mums ir ar ko lepoties, un tas ir katra latvieša pienākums.
Tradicionāli rudens ir tas laiks, kad Latviešu valodas aģentūra apkopo un vēsta svarīgākos jaunumus, kas skar valodas lietojumu un lietotājus. Jaunumu šogad netrūkst. Top vārdnīcas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas. Jaunumi - runās un rakstos, bet īpaši daudz digitālajā vidē.
Tas atbilst futurologa Alvina Toflera savulaik teiktajam, ka mazās valodas izdzīvos, ja to tehnoloģiskā attīstība būs straujāka par lielo valodu dominances kāpumu. Uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs stāsta, ka to sauc par Gūtenberga efektu - valodas, kas netika izmantotas drukātajā izdevējdarbībā, ar laiku izmira. Šobrīd Gūtenberga efekts var atkārtoties digitālās vides ietekmē. Taču latviešu valodas kopēji demonstrē atzīstamu rosību, lai to nepieļautu. Pasaules latviskotāja Tilde izstrādājusi tādus mašīntulkošanas rīkus, kas ir nevis smieklīgi, bet lietderīgi, un tulkojumu kvalitātē ievērojami apsteidz digitālā milža Google robottekstus. Turklāt, neraugoties uz to, ka uzdevums ievērojami sarežģītāks, nekā, piemēram, angļu valodas digitalizētājiem. Latviešu valodā ir ap 22 miljoniem vārdformu, angļu mēlē - tikai 500 tūkstoši.
Sāncensībā ar lielajām valodām latviešu valodu aprūpē arī Latvijas ierēdņi Eiropas institūcijās. Cīņu par naudas nosaukumu gan esam zaudējuši. Latviešu nosaukuma tai nav. Taču tagad ir jauna aktualitāte. Mūsu tulki un tulkotāji pretojas angļu valodas runātāju spiedienam samazināt tulkošanas apjomus mazākajās valodās, kā arī jaunajai tendencei izmantot tulkojumos standartizētu satura pieeju, kur atsevišķi teikumi vai rindkopas tiek tulkoti pilnīgi atrauti no konteksta. ES Padomes ģenerālsekretariāta Latviešu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja Baiba Aleksejuka atzīst, ka šādi veidoti teksti ir pilnīgi nelasāmi - pat galotnes nesakrīt: «Mums mati no tā ceļas stāvus!» Gads pagājis, kamēr IT departamenta cilvēkiem izdevās iestāstīt, ka latviešu valodu šādi būvēt nevar. Droši vien daudziem ierēdņiem strādāt angļu valodā ir vienkāršāk, taču, kā saka Baiba Aleksejuka: «Tas ir mūsu pienākums - neaizmirst latviešu valodu.» Un ir taču tik labi, ka ES Regula par sklandrauša īpašo aizsardzības statusu ir izlasāma arī latviešu mēlē.
Labā ziņa tā, ka vairākums latviešu, pārceļoties uz dzīvi ārzemēs, vēlas dzirdēt un lasīt dzimto valodu, vēlas, lai arī viņu bērni to iemācītos. Problēma vienīgi, ka līdz šim ne visur pasaulē pieejamas brīvdienu skoliņas latviešu bērniem. Latviešu diasporas skolas atrodas 26 pasaules valstīs. Vairāk nekā simts. Šķietami daudz, tomēr lielās valstīs mazajiem latviešiem pēc latviešu valodas jābrauc simtiem kilometru tālu.
Tagad šī problēma tiks atrisināta. Aģentūra ir izveidojusi tālmācības skolu, un šajās dienās jau sākušas darboties pirmās piecas grupas. Tiešsaistē pieejami profesionāli pedagogi un moderni digitāli risinājumi. Nepieciešams tikai dators ar pieslēgumu un sākotnēji kāds no vecākiem pie sāniem. Vēl tapšot arī digitāls latviešu valodas pašmācības rīks. Projektam trīs gadus atvēlēts pa 125 tūkstošiem eiro, un latviešu valodas labklājībā šis būs nozīmīgs ieguldījums.