Rēzeknes mērs: Pāreja uz izglītību latviski radīs psiholoģisku traumu skolēniem

Strauja pāreja uz mācībām tikai latviski var radīt psiholoģisku traumu daudziem skolēniem un pedagogu trūkumu, atzina Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S).

Papildus apmācību ieviešana krievu valodā pēc pārejas uz mācībām tikai latviski pēc Rēzeknes mēra domām ir svarīgs un komplicēts jautājums. Apspriežot Rīgas mēra Nila Ušakova iniciatīvu, Rēzeknes pilsētas domes "Saskaņas" deputāti to kopumā ir atbalstījuši un nosūtījuši izglītības ministram Kārlim Šadurskim (V) vēstuli, kurā kritizē reformu un brīdina par tās negatīvajām sekām.

"Labākais risinājums būtu neveikt šo reformu, jo latviešu valodas zināšanas nacionālo minoritāšu skolās jau tā uzlabojas strauji. Tādēļ iet mazāk pievilcīgo revolucionāro ceļu šajā gadījumā, nav pareizi. Tik strauja izglītības koncepta maiņa var radīt psiholoģisku traumu bērniem. Aktualizēsies arī skolotāju jautājums, jo patlaban pat latviešu skolas saskaras ar pedagogu iztrūkumu. Papildus apmācību ieviešana palielinās arī skolēnu noslogotību," norādīja Bartaševičs.

Pašvaldība nevar atļauties pieeju - pieņemam likumu un, kas notiks tālāk, mūs neinteresē - tādēļ tā meklēs veidus, kā atbalstīt skolēnus un viņu vecākus. Loģiski būtu, ja šajā situācijā iniciatīva nāktu no audzēkņu vecāku puses. Savukārt pašvaldība varēt izrēķināt, cik šādu papildus apmācību ieviešana varētu izmaksāt un kādā veidā tā varētu tikt nodrošināta. Savukārt, ja vecāki uzskatīs, ka bērni jau tā ir pārslogoti, tad šis pasākums nevarēs īstenoties, jo pašvaldība nevar pret vecāku gribu palielināt mācību slodzi viņu bērniem, skaidroja Rēzeknes mērs.

Bartaševičs uzskata, ka šīs reformas iniciators ir Šadurskis, kurš šādi rīkojies politisku mērķu vadīts, lai saņemtu dividendes savu vēlētāju vidū, un viņa uzdevums ir nevis uzlabot situāciju nacionālo minoritāšu skolās, bet gan tās likvidēt, bez plāna, kā rīkoties tālāk ar to audzēkņiem.