Kurš niekosies ar pīrādziņiem?
«Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni,» nesen izteicās Latvijas krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Viņš šo priekšlikumu uzskata par nenopietnu tāpēc, ka tā pamatā nav reāla likumprojekta, turklāt ir sācies priekšvēlēšanu solījumu laiks, bet «ja šādi paziņojumi būtu pēc vēlēšanām - mūsu noskaņojums būtu pavisam citādāks», viņš piebilda. Jāatzīst: Mitrofanovs izvēlējies pareizu taktiku - pagaidām nemest ventilatorā pīļu mēslus. Taču, «ja tiks izstrādāts atbilstošais likumprojekts, notiks kopienas mobilizēšana un noteikti sekos atbildes reakcija», Mitrofanovs pabeidza programmatisko domu, mierīgi piesolot 2004. gada «skolu nemieru» atkārtošanos.
Diemžēl viņa mieram ir reāls pamats. Pieredze liecina, ka valdošie īpatņi ir pietiekami gļēvi, lai izglītības sistēmā kaut ko radikāli mainītu, un sevišķi tas attiecas uz segregētās izglītības stabilitāti. Mitrofanovs labi saprot, ka krievu skolās nav vai gandrīz nav pedagogu, kas spētu kvalitatīvi mācīt skolēnus latviešu valodā. Kāpēc viņu nav - tas jau ir cits jautājums. Viens no iemesliem: neviens (vai gandrīz neviens) krievvalodīgais pedagogs nekad nav domājis par to, ka reiz vajadzēs sākt mācīt skolēnus latviski - nu, piedodiet, kādi murgi, kāda latviešu valoda?! Nekad tā nav bijis un nebūs! Traģikomiski, ka to, manuprāt, saprot arī pēkšņi pie nacionālām atziņām nonākušais ministrs Šadurskis: nav jau to pedagogu, kas mācītu latviski... Bet - kas solīts, tas solīts. Vēlēšanas taču pēc nepilna gada, tāpēc viens otrs, kā mēdz teikt, grib tapt svētāks par Romas pāvestu.
Taču jautājumi ir daudz dramatiskāki. Kāpēc šos 27 gadus pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas nav nekas darīts, lai krievu skolas tiktu pārveidotas par skolām ar latviešu mācību valodu - kā tam vajadzētu būt normālā nacionālā valstī? Kāpēc kaut kādas «Latvijas krievu savienības» musina krieviski runājošo sabiedrību piedalīties mītiņos, kuros it kā pieprasa «novākt rokas no krievu skolām», bet patiesībā aicina graut valsts pamatus? Un visbeidzot - pavisam naivs jautājums - vai šī «krievu savienība» kaut vai zemapziņā nojauš, ka atrodas Latvijā, nevis Krievijā?
Nenojauš. Tas redzams ne tikai saorganizētajos mītiņos, bet arvien intensīvāk un rafinētāk arī krievu medijos. Nerunāsim par anonīmajiem interneta «komentētājiem», kas burtiski vārās naidā pret visu latvisko, palūkosimies uz inteliģentajiem, krieviski runājošajiem pilsoņiem, kas noliek pie ratiem mūsu valdīklu kuslos centienus pāriet uz vienotu izglītības sistēmu. Tā, piemēram, kāds Degi Karajevs, kas bija pieteicis pirmdienas piketu pie Izglītības ministrijas, publiski sūrojās, ka viņam «apnicis būt par nēģeri», kuru neviens neņem vērā, jo «mēs esam Latvija», bet šodienas situācija, izrādās, viņu piespiež justies «kā tautu cietumā», jo viņam neesot izvēles: viņu, raugi, piespiežot runāt latviski! Viņaprāt, visam jāpaliek, kā ir bijis vienmēr: ar segregētu izglītību kā padomjlaiku stabilitātes garantu. Back in the USSR, kā reiz dziedāja The Beatles. Ne jau krievu skolēnu labā tas tiek darīts, bet gan - lai apmierinātu savas appelējušās padomiskās ambīcijas. Par laimi - ir daudz skolu, kurās pedagogi saprot, ka pāriešana uz mācībām latviešu valodā ir normāls process - pretēji tumsonīgajam uzskatam, ka nacionālas valsts pienākums ir finansēt skolas, kurās ir krievu mācībvaloda.
Tostarp Tatjana Ždanoka (LKS) vērsusies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vēlēšanu tiesību ierobežojumus tiem, kuri pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušies komunistu partijā un citās noziedznieku organizācijās. Savukārt Igors Pimenovs (Saskaņa) rosina atļaut publiski sludināt komunismu un lietot PSRS simbolus. Tas viss - kopā ar krievu skolu «aizstāvēšanas» aktivitātēm - ir vienas ķēdes posmi, kurus neatšķetināt citu no cita. Ar tālejošu domu - cerot uz pateicīgo vēlētāju atbalstu, iespraukties nākamajā Saeimā. Un, kamēr latviešu partijiņas niekosies ar pīrādziņiem, tikmēr Saskaņa konsolidēsies, gudri izspēlējot taktiku, un - re, ždanokas kopā ar pimenoviem, ņirdzot letiņu apjukušajās sejās, lepni ieslīdēs Saeimā.