Ekonomiskās un klimata krīzes rada nopietnus draudus pasaulei, kas var tikt ierauta īstā globālā vētrā, otrdien ikgadējā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdinājis Pasaules ekonomikas forums (WEF).
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja uzrāda iepriecinošu tendenci - tikai 10% iedzīvotāju paredz, ka nākamais gads Latvijai varētu būt sliktāks par šo gadu
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Latvijas ekonomika šogad būs sasniegusi 2007.gada līmeni un nākamgad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, šādas prognozes šodien videokonferencē pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Vairāk kā pusei no visiem Baltijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā nācies samazināt vai pavisam atteikties no kādu preču vai pakalpojumu patēriņa vai iegādes, liecina pētījumu kompānijas "GfK" pētījums. Patēriņa samazinājumu atzinuši 58% patērētāju Latvijā, 51% Igaunijā un 50% Lietuvā.
Neraugoties uz to, ka Latvijas valdība ar gandarījumu ziņo par krīzes pārvarēšanu, reālajā dzīvē valsts iedzīvotāju labklājība nebūt nav tik spīdoša. Kamēr Finanšu ministrija ziņo, ka algas ir atgriezušās pirmskrīzes robežās, aptauja liecina pretējo - puse (47%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ienākumi pēdējā gada laikā nav mainījušies.
Pasaules Bankas prezidents Džims Kims Pasaules Bankas Ziemeļu-Baltijas valstu grupas pilnvarnieku sanāksmē Stokholmā, kurā piedalījās arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V), paudis atzinīgus vārdus par Latvijas sniegumu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, informē Finanšu ministrija.
Spānijas valdība oficiāli lūgusi ES vadītājiem aizdevumu 39,5 miljardu eiro (27,8 miljardu latu) apmērā valsts banku sistēmas rekapitalizēšanai, vēsta aģentūra Reuters.
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs trešdien aicināja ASV likumdevējus panākt vienošanos, lai izvairītos no tā dēvētajām fiskālajām klintīm, brīdinot, ka jauna recesija ASV negatīvi ietekmētu ekonomikas Eiropā un citās valstīs.
Vai ekonomiskā krīze veicina aptaukošanos – šo jautājumu dažādās variācijās pēdējā laikā uzdod arvien biežāk, un daudzviet pasaulē tiek veikti dažādi pētījumi, lai noskaidrotu ekonomiskās situācijas ietekmi ne tikai uz cilvēku maltītes kvalitāti, bet arī uz ēšanas paradumiem.
Šodien Eiropas Padomes(EP) prezidents Hermans van Rompejs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam paudis izpratni par Baltijas valstu pozīciju Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā.
Grūtībās nonākušo Spānijas banku glābšanai būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro (41,67 miljardi latu), liecina piektdien publiskotie neatkarīgā audita rezultāti.
Patlaban salīdzinoši atzinīgāk nekā iepriekš iedzīvotāji novērtē gan kopējās situācijas attīstību valstī, gan Latvijas ekonomisko stāvokli, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.
Ekonomiskā krīze pirmās skar tās valstis, kuras atrodas ārpus eirozonas, un it īpaši tas attiecas uz mazām valstīm, šodien augsta līmeņa drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" diskusijā "Vai eiro ir problēma vai risinājums?" sacīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Absolūtais vairākums (79%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka, lai gan valdība ir optimistiska par ekonomisko situāciju valstī un apgalvo, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, viņi personīgi ģimenē neizjūt, ka ekonomiskā krīze būtu pārvarēta (47% - noteikti nē; 32% - drīzāk nē). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.
Eiropai jāizšķiras, vai tā padziļinās integrācijas kvalitāti, vai arī riskēs ar eirozonas sabrukumu, - šādu viedokli pirms Eiropas Savienības (ES) samita Briselē žurnālistiem paudusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, izteikdama pieļāvumu, ka Eiropa pieredzēs otru krīzes vilni.
Tikai 19 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinīgi novērtē valdības izvēlēto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļu. 53 procenti uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis nepareizs un valstij ļoti postošs.
Šķiet, ka iedzīvotāji valdības apgalvojumiem par krīzes pārvarēšanu un ekonomikas izaugsmi tā īsti nav noticējuši, jaunākos "DNB Latvijas barometra" pētījuma datus komentē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.