Ar kredītiem stimulēta patēriņa laikmets ir pagājis un krīze pasaulē nebeigsies, kamēr cilvēku ieņēmumi neizlīdzināsies ar izdevumiem, - šādu pārliecību paudis viens no pazīstamākajiem Krievijas ekonomistiem - Mihails Hazins, kurš 2008.gada krīzi paredzēja jau vairākus gadus pirms tās sākšanās.
Pirmskrīzes līmeni šā gada pavasarī apsteigušas nominālās algas, savukārt reālais atalgojums pārsniegs nākamgad, savā blogā portālā "www.makroekonomika.lv" raksta vadošais Latvijas Bankas darbaspēka tirgus pētnieks ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos mēnešos vērotais iedzīvotāju pesimisms pierimis un vispārējais noskaņojums sācis strauji uzlaboties. Tostarp visatzinīgāk novērtētas Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņas un kopējās situācijas attīstība valstī, indeksiem pieaugot par 10 un 6 punktiem.
Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja gadās kāds pēkšņs dzīves pavērsiens. To rāda Swedbank izveidotais Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss . 2012.gadā finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 8 procentpunktiem, un vidēji veido 4800 latu uz vienu nodarbināto. Proti, 4800 lati ir nauda, kas vidēji ģimenei var pietrūkt, lai segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts.
Tikai 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valsts pārvaldē pēc krīzes ir notikušas būtiskas reformas (3% - noteikti jā; 13% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.
Latvijas iedzīvotāji spējuši samierināties ar krīzes laikā īstenoto taupības režīmu, jo ekonomika atkal ātri atsāka augt un tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju atmiņā bija vēl deviņdesmitajos gados piedzīvotā daudz bargākā krīze, laikrakstā "Financial Times" publicētā vēstulē raksta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs un ERAB galvenā ekonomista biroja direktore Piroska Naģi.
Kipra neatteiksies no eiro, neskatoties uz bargajiem starptautisko aizdevēju nosacījumiem, kas valsti paglābis no bankrota, piektdien paziņoja Kipras prezidents Niks Anastasiads.
Tikai 16% iedzīvotāju savā ģimenē izjūt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT februārī veiktais pētījums.
Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo mēnešu laikā vairumā sabiedrības noskaņojuma indikatoru - gan kopējā noskaņojuma, gan tagadnes un nākotnes, gan ekonomiskās situācijas izmaiņu valstī, gan arī ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumā - rādītāji ir uzlabojušies. Tostarp nozīmīgs optimisma kāpums vērojams iedzīvotāju vērtējumā kopējai valsts attīstībai.
Ekonomiskās un klimata krīzes rada nopietnus draudus pasaulei, kas var tikt ierauta īstā globālā vētrā, otrdien ikgadējā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdinājis Pasaules ekonomikas forums (WEF).
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja uzrāda iepriecinošu tendenci - tikai 10% iedzīvotāju paredz, ka nākamais gads Latvijai varētu būt sliktāks par šo gadu
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Latvijas ekonomika šogad būs sasniegusi 2007.gada līmeni un nākamgad pārsniegs pirmskrīzes līmeni, šādas prognozes šodien videokonferencē pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Vairāk kā pusei no visiem Baltijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā nācies samazināt vai pavisam atteikties no kādu preču vai pakalpojumu patēriņa vai iegādes, liecina pētījumu kompānijas "GfK" pētījums. Patēriņa samazinājumu atzinuši 58% patērētāju Latvijā, 51% Igaunijā un 50% Lietuvā.