Šodien, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Eiropas Komisijas (EK) aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misijas vadītājs Kristians Veise pauda atzinību par Latvijas paveikto, nodrošinot dinamiskus izaugsmes rādītājus, virzību uz budžeta deficīta samazināšanu un atbildīgu finanšu plānošanu, aģentūru LETA informēja Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Par vienu no tuvākā laika galvenajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecībā "Swedbank" ekonomisti uzskata iespējamo nelīdzsvarotību darba tirgū un risku algām augt straujāk par ražīgumu, tādējādi veicinot inflāciju un pasliktinot konkurētspēju.
Laikā, kad ārvalstīs tiek spriests par ASV iespējamās krīzes sekām uz pasaules ekonomiku, banku eksperti Latvijā par to īpaši neuztraucas, pat neraugoties uz to, kādas sekas radīja ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots pirms pieciem gadiem.
Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem (27%), segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem (24%), dotos peļņā uz ārvalstīm (18%) vai paļautos uz dzīvības apdrošināšanu (18%), liecina AS "Swedbank" veiktā aptauja.
Liela daļa Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju uzskata, ka Eiropā īstenotā taupības politika ir cietusi neveiksmi un krīzes pārvarēšanai pastāv labākas alternatīvas, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Gallup" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
2016.gadā, Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs ieviešot jauno atlīdzības sistēmu, policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu atalgojumam atkal vajadzētu sasniegt pirmskrīzes līmeni, aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.
Tunisijas premjerministrs Ali Larajeds ceturtdien solījis, ka valdība pieliks visus pūliņus, lai ar dialoga starpniecību atrisinātu politisko krīzi, kas izcēlusies valstī pēc opozīcijas politiķa slepkavības.
Ar kredītiem stimulēta patēriņa laikmets ir pagājis un krīze pasaulē nebeigsies, kamēr cilvēku ieņēmumi neizlīdzināsies ar izdevumiem, - šādu pārliecību paudis viens no pazīstamākajiem Krievijas ekonomistiem - Mihails Hazins, kurš 2008.gada krīzi paredzēja jau vairākus gadus pirms tās sākšanās.
Pirmskrīzes līmeni šā gada pavasarī apsteigušas nominālās algas, savukārt reālais atalgojums pārsniegs nākamgad, savā blogā portālā "www.makroekonomika.lv" raksta vadošais Latvijas Bankas darbaspēka tirgus pētnieks ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos mēnešos vērotais iedzīvotāju pesimisms pierimis un vispārējais noskaņojums sācis strauji uzlaboties. Tostarp visatzinīgāk novērtētas Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņas un kopējās situācijas attīstība valstī, indeksiem pieaugot par 10 un 6 punktiem.
Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja gadās kāds pēkšņs dzīves pavērsiens. To rāda Swedbank izveidotais Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss . 2012.gadā finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 8 procentpunktiem, un vidēji veido 4800 latu uz vienu nodarbināto. Proti, 4800 lati ir nauda, kas vidēji ģimenei var pietrūkt, lai segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts.
Tikai 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valsts pārvaldē pēc krīzes ir notikušas būtiskas reformas (3% - noteikti jā; 13% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maijā veiktais pētījums.
Latvijas iedzīvotāji spējuši samierināties ar krīzes laikā īstenoto taupības režīmu, jo ekonomika atkal ātri atsāka augt un tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju atmiņā bija vēl deviņdesmitajos gados piedzīvotā daudz bargākā krīze, laikrakstā "Financial Times" publicētā vēstulē raksta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs un ERAB galvenā ekonomista biroja direktore Piroska Naģi.
Kipra neatteiksies no eiro, neskatoties uz bargajiem starptautisko aizdevēju nosacījumiem, kas valsti paglābis no bankrota, piektdien paziņoja Kipras prezidents Niks Anastasiads.
Tikai 16% iedzīvotāju savā ģimenē izjūt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT februārī veiktais pētījums.