Krievijas karaflote Baltijas jūrā sākusi pavadīt naftas tankkuģus, kas, domājams, pieder tā dēvētajai ēnu flotei, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai "Yle" paziņojis Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens.
Krievija un citas valstis, kas atbalsta tās militāro agresiju, nevarēs gūt finansiālu labumu no plašajiem Ukrainas atjaunošanas darbiem, paziņojuši G7 grupas valstu finanšu ministri.
Krievija joprojām ir lielākais drauds Eiropai - šis agresors ir jāierobežo un jāstiprina sabiedrības noturība, šodien Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, uzrunājot klātesošos Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferencē, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 1. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Neatkarīgi no Krievijas agresijas pret Ukrainu iznākuma tā joprojām būs tiešākais un nopietnākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš no ceturtdienas līdz piektdienai piedalījās Arajološas grupas sanāksmē Krakovā, Polijā.
Igaunijas valdība lēš, ka Krievijai varētu būt nepieciešami "trīs līdz četri gadi", lai sagatavotu "pārbaudījumu NATO", trešdien vizītē Varšavā atzinis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna
Eiropas politiskais un drošības scenārijs šobrīd izklausās kā norakstīts no zinātniskās fantastikas romāna: konflikta gadījumā tiek iedomātas tālas darbības raķetes, kas plosās pa civiliem mērķiem visā Eiropā, kamēr kaujas laukos valda mākslīgā intelekta (MI) vadīti tanki.
Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā var turpināt, un tad nākamās būtu Baltijas valstis, pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Rīgā, Imantas apkaimē, uz elektrības sadales skapja starp daudzdzīvokļu namiem uzkrāsots Krievijas kara propagandas simbols – burts “Z”. Imantas iedzīvotāja par to ziņojusi policijai jau sen, bet pusotru mēnesi neviens to neaizkrāsoja, vēsta raidījums "Bez Tabu".
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo trešdien paziņoja, ka nākamnedēļ Vašingtonā paredzētajā NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks pavēstīts par jauniem kopīgiem pasākumiem pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Pēc Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām 18. martā, kurās, visticamāk, uzvarēs Vladimirs Putins, ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un Eiropu turpināsies, taču lielāks kļūs jaunu Krievijas izraisītu vai atbalstītu konfliktu risks.
Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka Eiropa ir gatava iestāties par Austrumeiropas valstīm iespējamās Krievijas agresijas gadījumā. Lai tā būtu Moldova vai Gruzija, "mēs izrādīsim tām solidaritāti", uzrunājot Vācijas parlamentu, paziņoja Merkele.