Krievija joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien atzinīgi novērtējuši progresu sarunās par ASV piedāvāto "miera plānu" Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, taču atzinuši, ka vēl atlikušas neatrisinātas problēmas.
Krievijas un Ukrainas miera plāns ar tā 28 punktiem skaudri atgādina situāciju, kāda 1938. gadā bija ar Čehoslovākiju – ir tāds déjà vu. Tramps kā Čemberlens, Putins kā Hitlers – vēsture atkārtojas. Šoreiz gan ir arī spēki, kas šādai fatālai virzībai un iedomai, ka agresoru var pielabināt, cenšas pretoties.
Vairāki Rietumu plašsaziņas līdzekļi 19. novembrī ziņoja, ka ASV un Krievijas amatpersonas strādā pie 28 punktu miera plāna projekta Ukrainā. Rietumu ziņojumi pārsvarā liecina, ka miera līgums paredzētu Ukrainai: atkāpties no neokupētajām Doneckas un Luhanskas apgabalu daļām; ierobežot savu militāro spēku skaitu līdz 50 procentiem no pašreizējā skaita; atteikties no "galvenajām ieroču kategorijām"; un ka Ukraina saņemtu nenorādītas ASV drošības garantijas.
Spēkā stājies administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru par pamatotu atzīta robežsarga atlaišana no dienesta par komentāru krievu valodā "russkije ne sdajutsa" ("русские не сдаются") jeb "krievi nepadodas".
Itālijā apcietinājumā esošais Ukrainas pilsonis Serhijs Kuzņecovs, kas tiek turēts aizdomās par gāzesvadu "Nord Stream" spridzināšanu un gaida galīgo lēmumu par izdošanu Vācijai, pieteicis badastreiku, atsaucoties uz viņa advokātu, otrdien ziņo aģentūra "Nova".
Budapešta vēlas kopīgi ar Slovākiju un Čehiju izveidot pret Ukrainu skeptiski noskaņotu Eiropas valstu bloku, atsaucoties uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna politisko padomnieku Balāžu Orbānu, otrdien vēsta tīmekļa laikraksts "Politico".
Čehijas prezidents Petrs Pavels jaunās valdības veidošanu pirmdien uzticējis miljardierim un bijušajam premjerministram Andrejam Babišam, kura vadītā populistiskā partija "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) uzvarēja oktobra sākumā notikušajās parlamenta vēlēšanās.
Čehijā pūļa finansējuma kampaņā divu dienu laikā savākti vairāk nekā 500 000 eiro, lai iegādātos Ukrainas armijas vajadzībām raķeti "Flamingo", kas spēj sasniegt mērķus dziļi Krievijas iekšienē, arī Maskavā.
Ceturtdienas vakarā divas Krievijas militārās lidmašīnas no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva puses īslaicīgi pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu, ziņo Lietuvas armija.
Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons devis rīkojumu bruņotajiem spēkiem gatavoties Krievijas triecienam tuvākajos gados, brīdinot, ka Maskava "varētu krist kārdinājumā" paplašināt savu karadarbību ārpus Ukrainas NATO teritorijā.
Saruna ar politologu, drošības politikas pētnieku, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Tomu Rostoku par Latvijas drošību vispārējās politiskās nestabilitātes apstākļos.
Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.