Militārajās mācībās Igaunijā NATO gatavojas kiberkaram ar Krieviju
“The Guardian”: kiberkara spēlē NATO pārbauda aizsardzības spējas.
Aizvadītajā nedēļā NATO rīkoja līdz šim lielāko kiberkara imitācijas spēli. Mācības notika Igaunijā, 210 kilometru attālumā no Krievijas robežas, ar mērķi pārbaudīt alianses gatavību ienaidnieka uzbrukumiem civilajai un militārajai digitālajai infrastruktūrai. Septiņas dienas karavīri dzīvoja imitētos kiberkara uzbrukumu postījumu apstākļos. Dalībnieki piedzīvoja pēkšņus simulētus infrastruktūras bojājumus - elektrības padeves pārrāvumus, sakaru darbības traucējumus, bloķētus transporta mezglus uz vispārēja sabiedriskā haosa situācijas fona. Mācībās piedalījās 29 NATO dalībvalstu un septiņu sabiedroto, to vidū Ukrainas, militārpersonas. Tās norisinājās “CyberRange14” objektā, ko Igaunijas Aizsardzības ministrija izveidoja pēc postošā Krievijas 2007. gada kiberuzbrukuma. Kopš 2014. gada NATO sabiedrotie objektā rīko apmācības.
Septiņu dienu kaujā kiberkaravīri cīnījās ar ļaunprogrammatūru, nevis raķetēm. Arī pret iedomātu ienaidnieku spēle bijusi “ļoti nogurdinoša”, stāsta mācību dalībnieki. Vienīgi formas tērpi nebija cietuši. Atbilstoši leģendai, karoja izdomātas Harbadus un Andvaria valstis, bet praksē kļuva par alianses gatavības pārbaudi liela mēroga kiberuzbrukumiem, ko Pentagons un Brisele uztver kā potenciālus Krievijas un arī Ķīnas draudus.
Mācības atklāja nopietnas kritiskās infrastruktūras ievainojamības, īpaši elektroenerģijas padeves pārtraukumu, satelītu sakaru darbības traucējumu, loģistikas un komunikācijas problēmu gadījumā. Mācību koncepcija atspoguļo 21. gadsimta hibrīdkara būtību, kur galvenie ieroči ir programmatūra un ļaunprogrammatūra, nevis raķešu sistēmas.
“Microsoft” dati liecina, ka Krievijas kiberuzbrukumu skaits 2024. gadā pieauga par 25%, uzsver NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Digitālā un kosmosa jomas kļūst tikpat svarīgas kā sauszemes, jūras un gaisa operācijas - kibertelpa nākotnē kļūs par potenciālu karadarbības lauku, raksta “The Guardian”. Kaut gan NATO oficiāli Krieviju kiberuzbrukumos nevaino, mācības nepārprotami norāda par potenciālu konfliktu: Igaunijas izvēle, Ukrainas dalība, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai - energotīkliem, satelītiem un transporta mezgliem. Alianse uzskata Krieviju par tehnoloģisku draudu, kas spēj sagraut kritisko infrastruktūru.
Krievija apzinās, ka NATO veic apmācības, modelējot iespējama tieša konflikta scenārijus. Militārā kiberspēle Maskavai ir signāls, ka Rietumi gatavojas iespējamai eskalācijai kibertelpā, kur nav skaidru robežu un starptautisko normu. Reāla apdraudējuma gadījumā NATO vājā vieta ir koordinācija un informācijas apmaiņa starp dažādām struktūrām. Kibertelpa kļuvusi par kaujas laiku, kur nav izpratnes par robežām, noteikumiem un atturēšanas mehānismiem. Tas padara šādas mācības gan par svarīgām, gan riskantām. Atšķirībā no kodolieročiem vai raķetēm, kiberuzbrukumu iniciators ir grūti nosakāms, pazeminot konflikta slieksni un palielinot viltus informācijas izraisītas eskalācijas risku. Tas ir lielākais drauds pašreizējā kiberkonkurences stadijā - visu nosaka politiskā griba un lēmumi. Rietumvalstu militārie eksperti uzskata, ka Krievija vienlaikus izstrādā gan uzbrukuma, gan aizsardzības stratēģijas. Rezultāts ir apburtais loks: viena puse gatavojas radīt haosu, bet otra rīkoties haosa apstākļos.
