Krievu hakeri uzbrūk Polijas slimnīcām un pilsētu ūdensapgādes sistēmai
Polijas valdība šogad palielina savu kiberdrošības budžetu līdz rekordlielam 1 miljardam eiro pēc tam, kad Krievijas sabotāžas mēģinājumi tiek vērsti pret slimnīcām un pilsētu ūdensapgādes sistēmām, raksta “Financial Times”.
Polijas digitālo lietu ministra vietnieks Dariušs Standerskis laikrakstam pastāstīja, ka Polija katru dienu saskaras ar no 20 līdz 50 mēģinājumiem nodarīt kaitējumu kritiskajai infrastruktūrai, un lielākā daļa no tiem tiek novērsti.
Tomēr daži kiberuzbrukumi, kas ir vērsti pret slimnīcām, ir bijuši veiksmīgi, un divi vai trīs pārkāpumi piespieduši veselības aprūpes iestādes uz vairākām stundām apturēt darbību. Hakeriem ir izdevies iegūt arī medicīniskos datus.
Jaunākais izdevumu likumprojekts palielinās šī gada kiberdrošības budžetu no 600 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 1 miljardam eiro.
Varšavas amatpersonas apgalvo, ka valsts ir visbiežākais Krievijas kiberuzbrukumu mērķis Eiropas Savienībā.
Standerskis sacīja, ka pagājušajā mēnesī Krievijas atbalstīts hakeru mēģinājums bija vērsts uz ūdensapgādes pārtraukšanu lielā pilsētā, kas bija viena no nozīmīgākajām hakeru operācijām kopš Krievijas pilnīgas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Viņš nevēlējās precizēt, kur uzbrukums notika, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, taču atzīmēja, ka tas notika vienā no 10 lielākajām Polijas pilsētām. Viņš teica, ka vainīgajiem izdevās iefiltrēties objekta IT tīklā, taču viņi tika apturēti, pirms viņi varēja aizvērt ūdens krānus pilsētas iedzīvotājiem.
Standerskis sacīja, ka valdība šomēnes piešķir 80 miljonus eiro ūdensapgādes sistēmu kiberaizsardzības stiprināšanai kā daļu no plašākiem centieniem nodrošināt publiskās infrastruktūras, tostarp 2400 vietējo administrāciju izmantoto sistēmu, drošību. Viņš atzinīgi novērtēja reto partiju vienprātību, kas atbalsta šo iniciatīvu valsts ļoti polarizētajā politikā.
Standerskis sacīja, ka pēdējā gada laikā Polija nelielā rādiusā no Kaļiņingradas ir reģistrējusi līdz pat 30 dronu traucēšanas gadījumiem. Rietumu izlūkdienesti arī uzskata, ka Krievija ir atbildīga par lidmašīnas, kurā atradās toreizējais Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Grants Šapss, GPS signāla traucēšanu 2024. gada martā, kad viņš atgriezās no Polijas.
Polijas varas iestādes neuzskata, ka Krievija ir vērsusies pret konkrētām lidmašīnām, bet gan uz vispārēju traucējumu radīšanu. "Mēs redzam, ka dažreiz tas ir tikai troksnis signālā, bet dažreiz signāla vispār nav," sacīja Standerskis.
