35 Eiropas valstis parakstās par reparāciju komisijas izveidi Ukrainai
Eiropas līderi samitā Hāgā otrdien nodibinājuši Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, kas lems par reparācijām saistībā ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Starptautiskā prasību komisija Ukrainai, kura izveides dokumentus parakstījušas 35 valstis, izvērtēs un lems par reparāciju prasībām, tostarp par izmaksājamo summu. Komisija būs bāzēta Hāgā.
"Mēs sagaidām, ka katrs kompensācijas mehānisms sāks darboties un saņems spēcīgu un pietiekamu starptautisku atbalstu, lai cilvēki patiešām varētu just, ka jebkāda veida kara radītos zaudējumus var kompensēt," delegātiem sacīja Ukrainas prezidents Voldimirs Zelenskis.
"Šim karam un Krievijas atbildībai par to jākļūst par skaidru piemēru, lai citi iemācītos neizvēlēties agresiju," piebilda Zelenskis.
Komisijas izveide izriet no ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūcijas, kas nosaka, ka Krievijai ir juridiski jāatbild par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām pret Ukrainu, tai skaitā par agresiju, humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī jāizmaksā reparācijas par nodarīto kaitējumu.
Valstis vienojās izveidot starptautisku mehānismu zaudējumu atlīdzināšanai, sākot ar Zaudējumu reģistra izveidi un turpinot ar Prasību komisijas un Kompensāciju fonda izstrādi.
Zaudējumu reģistrs, kas tika izveidots 2023. gada maijā, dokumentē zaudējumus, kas nodarīti Krievijas agresijas rezultātā fiziskām un juridiskām personām un Ukrainas valstij, apkopo pierādījumus un klasificē atbilstīgos prasījumus. Tam jau iesniegtas vairāk nekā 80 000 prasību par zaudējumu atlīdzināšanu no privātpersonām vai organizācijām.
Trešais solis būs Kompensācijas fonda izveide, taču nav skaidrs, kā šī būtiskā procesa daļa darbosies praksē.
Reparāciju mehānismu koordinē Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome.
ES dalībvalstu līderi ceturtdien tiksies Briselē, lai mēģinātu izstrādāt plānu finansiālajam atbalstam Ukrainai nākamajiem gadiem. Šajā procesā izšķiroša loma ir Beļģijai, kur finanšu iestādē "Euroclear" glabājas lielākā daļa no ES iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Beļģija iebildusi pret plānu izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.
Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.
Tikmēr ASV turpina savus centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Eiropas valstis bažījas, ka Vašingtona varētu mēģināt panākt Krievijas aktīvu atbrīvošanu kā daļu no pamiera vienošanās.
Pēc divu dienu sarunām Berlīnē ar ASV pārstāvjiem Zelenskis paziņoja, ka sarunas nav bijušas vieglas, bet tās devušas reālu progresu jautājumā par drošības garantijām.
Eiropas valstu līderi pirmdien ierosināja izveidot Eiropas vadītus un ASV atbalstītus daudznacionālos spēkus, lai nodrošinātu potenciālā miera līguma ievērošanu Ukrainā.
"Miera sarunās ir jāiekļauj diskusijas par atbildību, zaudējumu atlīdzināšanu un atjaunošanu," ierodoties uz sanāksmi Hāgā, žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersē.
