Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
Bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas lomu, it kā veicinot Krievijas agresiju, ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien brīdināja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins, ja vien netiks apstādināts, ir gatavs tālākai agresijai un karu pret Ukrainu paplašinās un padziļinās.
Nepieciešams lēmums par Ukrainas kaimiņvalstu pretgaisa aizsardzības sistēmu izmantošanu, lai pārtvertu dronus un raķetes Ukrainas gaisa telpā, platformā "X" trešdien pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja Eiropas sabiedrotos, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties, sakot, ka Krievijas līderis ir "plēsoņa, milzis cilvēkēdājs pie mūsu vārtiem".
Kurzemes rajona tiesa 20.augustā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu pret diviem noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" izveidotājiem Aleksandru Žgunu un Tatjanu Andrijecu, liecina informācija tiesu kalendārā.
Rietumi joprojām nelabprāt atbalsta Kijivu. Pacifisms samijies ar emocionālu distancēšanos un pašapmierinātību. Eiropai beidzot jāapzinās, ka Ukrainā uz spēles likta tās nākotne.
Krievija tuvākajā laikā intensīvi sāks izmantot dronus jūrā - ne tikai diversijas operācijām, bet arī, iespējams, lai pavadītu naftas produktu pārvadāšanā izmantojamos "ēnu flotes" kuģus, sociālajā tīklā "Facebook" norādījis jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Krievija pārapbruņošanās vajadzībām līdz 2036.gadam plāno tērēt ap 1,1 triljonu ASV dolāru (943 miljardus eiro), un tā varētu kļūt par plašāko bruņošanās programmu kopš PSRS sabrukuma, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR MOU) vadītājs Kirilo Budanovs.
Ukraina trešdien izsauca uz tikšanos ASV vēstniecības vadītāja vietnieku, lai brīdinātu viņu, ka jebkura Savienoto Valstu kavēšanās ar militāro palīdzību Ukrainai iedrošinās Krieviju, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
ASV prezidents Donalds Tramps netaisās izvērst plaša mēroga sankcijas pret Krieviju, jo viņš nesaskata šo valsti kā problēmu sāktajā karā pret Ukrainu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.