Baltijas valstis plāno masveida evakuāciju Krievijas uzbrukuma gadījumā

Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.

Igaunija, Latvija un Lietuva jau sen ir paudušas bažas NATO valstīm par iespējamu Krievijas agresiju, minot Krievijas kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un Krievijas iznīcinātāju un dronu iebrukumus pēdējo mēnešu laikā.

Krievija apgalvo, ka tai nav plānu uzbrukt NATO. Taču trīs valstis, kuras Maskava anektēja Otrā pasaules kara laikā, kopš pilnīga uzbrukuma Ukrainai, kas sekoja Krievijas atkārtotiem šāda plāna noliegumiem, ir divkāršojušas aizsardzības izdevumus.

"Draudi var būt dažādi," sacīja Renats Požela, kurš kā Lietuvas ugunsdzēsības dienesta vadītājs ir iesaistīts ārkārtas situāciju plānošanā.

Kādi ir scenāriji?

"Iespējams, mēs redzēsim varenu armiju gar Baltijas valstu robežām ar acīmredzamu mērķi ieņemt visas trīs valstis trīs dienu līdz nedēļas laikā," sacīja Požela.

Nevienai no trim Baltijas valstīm nav detalizētu plānu pārvietot kādu ārpus savām robežām.

Divi asfaltēti ceļi un vairākas meža takas savieno tās ar Poliju caur Suvalku koridoru - šauru, mežainu Polijas daļu starp Krieviju un Baltkrieviju, un ienākošajiem militārajiem transportlīdzekļiem tiktu dota priekšroka salīdzinājumā ar tiem, kas mēģina aizbēgt uz Poliju.

"Mums jāņem vērā (Suvalku šauruma) risks," sacīja Ivars Mai, Igaunijas Glābšanas pārvaldes masveida evakuācijas padomnieks, atsaucoties uz iespēju, ka Krievijas spēki varētu mēģināt nogriezt Baltijas valstis no to vienīgās robežas ar kādu NATO dalībvalsti.

Mai sacīja, ka Igaunija gatavo plānus desmito daļu no saviem 1,4 miljoniem iedzīvotāju pārvietot uz pagaidu patversmēm un daudzi citi, visticamāk, pārcelsies pie radiniekiem.

Divas trešdaļas krievvalodīgās Narvas pilsētas, kurā dzīvo 50 000 iedzīvotāju, ir starp tiem, kuri, domājams, pārcelsies, un valdība palīdz vismaz pusei no viņiem. "Tas ir paredzēts tikai tiem, kuriem nav citu vietu, kurp doties," viņš teica.

Latvija lēš, ka trešdaļa no 1,9 miljoniem iedzīvotāju varētu pamest savas mājas, sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.