Igaunijas bijušais politiķis un militārpersona Juri Toomepuu raksta par noskaņu, kas valda Kremlī - ne vairs čuksti, bet jau atklātas runas, aicinot Putinu saukt pie atbildības. Nesenajā laikraksta “The Telegraph” aplādē “Sauciet Putinu pie atbildības” tiek atklāta parādība, kas vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīta par neiespējamu: lojāli propagandisti un sistēmas atbalstītāji apšauba ne tikai karu, bet arī paša Vladimira Putina leģitimitāti.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 9. marta nav piedalījies nevienā publiskā pasākumā Kremlī vai tiešraidē, liecina Kremļa oficiālais grafiks un neatkarīgo mediju analīze.
Krievijas Ģenerālštābs 2022. gada decembrī izveidoja slepenu struktūru, kuras mērķis bija likvidēt un nolaupīt Kremļa oponentus ārpus Krievijas, raksta “DW”, atsaucoties uz vācu nedēļas laikrakstu “Der Spiegel”, izdevumu “The Insider” un avotiem drošības spēkos.
Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.
Krievijas elites vidū parādās arvien uzstājīgāka prasība pēc alternatīvas Putinam, intervijā vācu laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, analizējot Krievijas elites stāvokli pēc gandrīz četriem kara gadiem, teica Aleksandra Prokopenko, krievu ekonomiste un pētniece Kārnegi Berlīnes centrā.
Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Eksperti uzskata, ka satelīti ar nosaukumiem “Luč-1” un “Luč-2” dod Kremlim piekļuvi slepenai un privātai informācijai Eiropā. Analītiķi vismaz trīs gadus ir novērojuši duci svarīgāko ģeostacionāro satelītu virs kontinenta, vēsta “The U.S. Sun”.
Kamēr Krievijas ārlietu ministrs skaidri sludināja, ka nemainīgs Krievijas mērķis Ukrainā ir valdības nomaiņa, Ukrainā turpinās traģiski notikumi, kurus Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs jau nodēvējis par krievu veiktu genocīdu - krievi turpināja triecienus pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, atstājot lielu daļu valsts ļoti bargā salā bez elektrības, siltuma un ūdens.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka gatavo dialoga atsākšanu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai gan atzinis, ka Maskava neizrāda nekādu vēlmi pārtraukt pret Ukrainu uzsākto karu.
Trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu turpināsies jaunnedēļ, pirmdien pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Krievija ir manāmi satraukta par Kremļa sabiedrotā Nikolasa Maduro arestu, taču Maskavai prezidenta Donalda Trampa iebrukums Venecuēlā vienlaikus nozīmē arī atgriešanos pie lielvaru politikas – pasaules kārtības, kad lielākas imperiālistiskas valstis nesodīti dominē savās reģionālajās ietekmes sfērās,” norāda laikraksts “The Washington Post”. Arī citi analītiķi uzskata, ka Kremlis piesardzīgi vēro Amerikas mēģinājumus kontrolēt Karakasu un rūpīgi pēta ilgstoša naftas cenu krituma riskus, kas Krievijai radīs zaudējumus.
2026. gada 12. janvārī karš Ukrainā pārkāpa zīmīgo 1418 dienu laika slieksni. 2022. gada 24. februāra agrā rītā Vladimirs Putins ar saviem līdzgaitniekiem uzsāka “speciālo militāro operāciju” Ukrainā, kas ilgst jau gandrīz četrus gadus un kļuva par traģēdiju desmitiem miljonu cilvēku. Šis ir zīmīgs brīdis, jo Otrā pasaules kara posms, ko padomju historiogrāfijā un pēcpadomju Krievijā sauc par “Lielo Tēvijas karu”, turpinājās tikpat ilgi – 1418 dienas (22.06.1941.–9.05.1945.), un to tagad mēģina salīdzināt ar Krievijas “militāro operāciju”
No Putina biroja pēkšņi pazudusi svētku eglīte, atklājot vēl vienu Kremļa triku - šis ir jau 16. apstiprinātais gadījums, kad mediji ziņo par “mākslīgu” attēlu, kuru cenšas uzdot par īstu, raksta “dialog.ua”.