Rīgas brīvostā šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrauti 4,708 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Rīgas brīvostā šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 6,825 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.
Krievijas karš pret Ukrainu sarežģītā situācijā nostādījis “Latvijas dzelzceļu”. Kravu samazināšanās liek dzelzceļa uzturēšanā ieguldīt arvien vairāk valsts budžeta naudas. Atspaidu izmaksām dod kravas no Krievijas, kas savukārt rada drošības riskus, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Satiksmes ministrija neplāno rosināt no kravām atteikties, kā to izdarījusi Igaunija, taču meklē iespējas samazināt dzelzceļa izmaksas. Idejas par “Latvijas dzelzceļa” struktūras maiņu gan iestrēguši valdībā, jo Finanšu ministrija uzskata, ka plāns nav pietiekami ambiciozs. “Latvijas dzelzceļa” vadība uzskata, ka taupības nolūkos uzņēmumu varētu apvienot ar “Rail Baltica” nacionālo ieviesēju “Eiropas dzelzceļa līnijas”.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad janvārī Latvijā samazinājies par 37,4% salīdzinājumā ar 2022.gada janvārī un bija 1,416 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.
No visām pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadātajām kravām šogad pirmajā pusgadā 52,5% bija Krievijas kravas, pauž VAS "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Agnese Līcīte.
Kopš lieguma Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadātājiem šķērsot Eiropas Savienības (ES) robežu, aizvien mazāk šo valstu kravas automašīnu mēģina iebraukt Latvijā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Latvijas ostās šogad pirmajos divos mēnešos pārkrāva 7,511 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,6% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Latvijas un Igaunijas negrasās no Lietuvas pārņemt nākotnē iespējami novirzītas tranzīta kravas, kas valsti vairs nešķērsos, jo Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikusi sankcijas pret atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmumiem, apliecināja abu valstu premjerministri.
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.
Lai gan autopārvadātājiem pašreiz ir grūti piegādāt kravas noteiktajos termiņos, autopārvadājumu kravu plūsma notiek un Latvijas ražotāji un tirgotāji ir apgādāti ar visu nepieciešamo, intervijā aģentūrai LETA teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) mīkstina Krievijas kravu apjoma zuduma radīto iespaidu ar stāstu, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu pagājušajā nedēļā pieņēmuši Krievijai piederošās pilsētas Kaļiņingradas dzelzceļa filiāles vadītāji, lai pārrunātu kravu aprites palielināšanu starp Kaļiņingradu un Latviju ar vilcienu sastāvu pagarināšanas paņēmienu.
Kravu apmēra samazinājuma dēļ Rīgas brīvosta pārskatīs investīciju plānu, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 4,032 miljonus tonnu kravu, kas ir par 28,8% mazāk nekā 2019.gada pirmajā mēnesī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Lietuvas dzelzceļa pakalpojumu uzņēmums "LGC Cargo", kas netieši saistīts ar Latvijas ekspolitiķiem un uzņēmējiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli, kā arī ar Krievijas valsts dzelzceļa kompāniju "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD), šogad atkal nav saņēmis atļauju vest kravas caur Lietuvu, kas tam netika dota arī pērn.
Vienā no šā Eiropas Parlamenta pēdējām sesijām lielākās kaislības izvērtušās nevis par tādiem mūžīgiem jautājumiem kā breksits, migrantu aprūpe vai konflikts ar Krieviju, bet starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, kas vistiešākajā veidā skar Latvijas intereses. Vismaz uz nedēļu diskriminējošo dokumentu virzību izdevies apturēt un tālāk varbūt arī līdz nākamajam parlamentam.
Dīsburgas (vācu Duisburg) osta Vācijā veido aliansi ar Latvijas tranzītuzņēmumiem, jo kopīgiem spēkiem iespējams piesaistīt lielāku daļu no tās Ķīnā ražoto preču plūsmas uz Eiropu, ko ķīnieši ģeopolitisku apsvērumu dēļ tagad pārliek no kuģiem uz dzelzceļu. Par šo patiešām komplicēto biznesa plānu Neatkarīgajai pastāstīja uzņēmuma Duisburger Hafen AG korporatīvās un stratēģiskās attīstības vadītājs Larss Nenhauss.
No Ķīnas ienākošās kravas nebūs izšķirošais faktors, kas glābs Latvijas tranzītu, un tās nespēs kompensēt zaudēto Krievijas kravu apgrozījumu, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Rīgas brīvosta 2017. gada pirmo ceturksni noslēgusi ar pozitīvu bilanci – kravu apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 2,1%. Veiksmīgs bijis arī marta mēnesis, kurā pārkrauts par 7,9% vairāk kravu nekā 2016. gada martā. Pieaugums galvenokārt saistāms ar pozitīviem rādītājiem ogļu, konteinerkravu un kokmateriālu segmentos.