Ķīnas kravas piesaistīs Ziemeļeiropai

Dīsburgas (vācu Duisburg) osta Vācijā veido aliansi ar Latvijas tranzītuzņēmumiem, jo kopīgiem spēkiem iespējams piesaistīt lielāku daļu no tās Ķīnā ražoto preču plūsmas uz Eiropu, ko ķīnieši ģeopolitisku apsvērumu dēļ tagad pārliek no kuģiem uz dzelzceļu. Par šo patiešām komplicēto biznesa plānu Neatkarīgajai pastāstīja uzņēmuma Duisburger Hafen AG korporatīvās un stratēģiskās attīstības vadītājs Larss Nenhauss.

- Pie Minskas ķīnieši ceļ ļoti lielu loģistikas centru Lielais akmens. Tas mums ir svarīgi, jo būs izdevīgi atrasties sasaistē ar šo centru. Savukārt šim centram ir jālūkojas pēc dziļūdens ostas kravu ceļā uz Skandināviju. Mēs ticam, ka šā ceļa sekmes būs atkarīgas no tā saistības ar Rīgu un Latviju, kas atrodas izdevīgākās pozīcijās nekā Lietuva. Mūsu pieredze rāda, ka vajadzīgi dzelzceļa savienojumi ne tikai uz, bet arī ap Dīsburgas ostu. Šobrīd mēs apkalpojam nedēļā 25 vilcienus, kas ienāk no Ķīnas vai aiziet uz Ķīnu. Jautājums ir, kā panākt, lai Rīgā būtu līdzīgi.

- Pa kādu maršrutu notiek vilcienu kustība starp Dīsburgu un Ķīnu?

- Galvenā trase šķērso Krieviju. Šīs trases orientieri ir Maskava un arī Minska, no kurienes ļoti izdevīgi veidot atzarojumu uz Rīgu. Tagad Latvijai ir pavērusies laba izdevība pozicionēt sevi globālajā preču plūsmā starp Eiropu un Ķīnu.

UPES PĀRSPĒJ JŪRAS. Dīsburgas osta atrodas nevis kādas jūras krastā, bet Vācijas vidienē, kur, citējot ostas mājaslapu, «satek Reina un Rūra» (wo Rhein und Ruhr zusammenfließen). Ar vienu un to pašu vārdu «Rūra» tiek apzīmēti divi dažādi objekti - gan upe, gan teritorija ap upi, kurā rūpniecības uzņēmumi izvietoti visblīvāk visā Vācijā, kur uzņēmumu gandrīz visur ir daudz. Šo uzņēmumu vajadzībām ir jāsaņem un jānosūta tik daudz kravu, ka Dīsburgas osta ar pērn pārkrautajiem 133 miljoniem tonnu kravu vairāk nekā divas reizes pārspēj visu uz tranzītkravu apkalpošanu vērsto Latvijas ostu kopējo kravu summu, kas 2016. gadā sasniedza 63 miljonus tonnu / Publicitātes foto

- Pirms dažām nedēļām Rīgā notikušajā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdē Krievija sava transporta ministra Maksima Sokolova personā teicās nelikt nekādus šķēršļus to preču tranzītam caur Latviju, kas nav Krievijas izcelsmes preces.

- Tas attiecas arī uz Baltkrieviju, ko Krievija cenšas no sevis nenošķirt. Mēs gribam šos apstākļus izmantot, lai piesaistītu papildu vilcienus no Ķīnas. Mums būtu ļoti neizdevīgi, ja šie vilcieni Minskā pagrieztos uz dienvidiem un cauri Polijai aizietu uz Itāliju.

- Kādā veidā Dīsburga panāks vilcienu piesaistīšanu?

- Ar investīcijām Lielajā akmenī. Tāds plāns ir gatavs, un jau šogad ieguldījumi tiks realizēti.

- Vai tas nozīmē, ka arī Latvijai jāseko jūsu piemēram?

- Ķīniešiem ceļš uz Rīgu ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atdevi no saviem ieguldījumiem Lielajā akmenī. Ja no turienes nebūs atzara uz Skandināviju, tad tas nopietni apdraudētu visa projekta atmaksāšanos. Tāpēc Latvija rīkotos gudri, ja izmantotu savu iespēju dot Ķīnas precēm ceļu uz Skandināviju. No tā izriet arī Latvijas ieguldījumi šā ceļa veidošanā.

- Vai, jūsuprāt, Latvija ir gatava sekot Dīsburgas ostas piemēram?

- Samērā īsā laika periodā es esmu trīs reizes ticies ar Latvijas Ministru prezidentu Kučinska kungu un sajutis, ka viņu šis projekts patiešām interesē. Ir izveidota darba grupa ar Latvijas Satiksmes ministrijas līdzdalību. Patlaban mēs esam kravu plūsmu izpētes stadijā, un jau šogad nonāksim līdz nākotnes plūsmu veidošanas koncepcijai. Lemšana par Latvijas ieguldījumiem būs nākamā gada darba kārtībā.

- Tomēr jārēķinās, ka Latvijas valsts resursi ir ierobežoti, bet vajadzību - daudz. Visticamāk, jūsu ostai rokas ir finansiāli brīvākas nekā Latvijas valdībai.

- Nekas pārmērīgs un grandiozs, simtos miljonu eiro izsakāms no Latvijas netiks prasīts. Tikai piedalīšanās projektos, ko finansē Ķīna un līdzfinansējam arī mēs.

- No Briseles nāk ziņas par Eiropas Savienības pārvaldes instanču nodomiem panākt, ka ķīniešu investīcijas Eiropas Savienības dalībvalstīs izvietotos objektos drīkstēšot veikt tikai ar šo iestāžu piekrišanu.

- Šobrīd ne Eiropas Parlamentam, ne Eiropas Komisijai nav skaidru plānu, kā novērst asimetriju, ka ķīnieši ES teritorijā drīkst nopirkt vai uzcelt jebko, bet tādas pašas darbības Eiropas uzņēmumiem Ķīnā ir ļoti, ļoti apgrūtinātas. Ārzemniekiem Ķīnā nopirkt zemi nav iespējams vispār un citām investīcijām katru reizi jālūdz atļauja Ķīnas valdībai. Iniciatīva par šādas asimetrijas novēršanu ir pareiza, bet darīt kaut ko vairāk investīciju ierobežošanā būtu kļūda. Ir vajadzīgas savstarpējas investīcijas, kas rada savstarpēju atkarību un tādējādi nodrošina sadarbību.

- Tātad varam konstatēt Latvijas gribu un spēju investēt objektos, kas atrodas uz ķīniešu iezīmētā Jaunā zīda ceļa?

- Jā, ja tiks izpildīti nosacījumi par jaunu darba vietu radīšanu un garantijām par noteiktu minimumu Latvijas uzņēmumu līdzdalībai šo objektu celtniecībā un ekspluatācijā.

- Ja, savukārt, Ķīna piekritīs šādiem nosacījumiem.

- Mūsuprāt, piekritīs, jo tai ir jānodrošina sekmes savam Lielajam akmenim pie Minskas. Ja mēs šādu ķīniešu ieinteresētību nemanītu, mēs viņu projektā neiesaistītos. Tagad ķīniešiem ir jāgādā pircēji precēm, kas tiks savestas un apstrādātas Baltkrievijā. Nekur citur kā Eiropā šīm precēm noieta nebūs. Tagad es Rīgā uzturos bieži, un man ir sajūta, ka arī šeit ļoti daudz kas notiks. Īpaši atzīmējama ir Latvijas dzelzceļa gatavība sadarbībai, tāpat arī jaunā Rīgas ostas pārvaldnieka stāšanās amatā. Latvijai paveras lielas iespējas, un es ticu, ka Latvija tās garām nepalaidīs.