Aizvakar, 11. oktobrī, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī tika saņemta informācija par to, ka septembra beigās kādai liepājniecei no bankas konta tika izkrāpti aptuveni 5000 eiro.
Palielinoties tendencei iepirkties internetā, ko pēdējā laikā tikai pastiprinājusi Covid-19 pandēmijas izplatība, nesnauž arī krāpnieki, turpinot radīt aizvien jaunus viltus interneta veikalus.
Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija Latvijā "Cert.lv" turpina saņemt ziņojumus par krāpniekiem, kas izsūta pikšķerēšanas e-pastus apdrošināšanas AS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) vārdā, liecina "Cert.lv" ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Pēdējo divu gadu laikā strauji audzis dažādu krāpniecisku piedāvājumu skaits - tādus saņēmuši 77% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 13% vairāk nekā 2019.gada pavasarī, kad līdzīga pieredze bija 64% aptaujāto, liecina Swedbank Finanšu institūta rīkotā aptauja.
To lietotāju skaits, kam uzbrucis iedarbīgais banku Trojas zirgs „QakBot”, 2021. gada pirmajos septiņos mēnešos pieauga par 65 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2020. gadā un sasniedza 17 316 lietotājus visā pasaulē, parādot, ka šis apdraudējums arvien vairāk ietekmē interneta lietotājus.
Neraugoties uz brīdinājumiem un aicinājumiem būt uzmanīgiem, un neizpaust savus internetbankas pieejas datus, joprojām tiek saņemti iesniegumi no cietušām personām, kurām izkrāpti finanšu līdzekļi. Vakar, 25. augustā, kopumā krāpnieki izkrāpuši 33 350 eiro.
Pagājušajā diennaktī policijas Daugavpils iecirknis saņēma četrus iesniegumus par gadījumiem, kuros nezināmas personas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, izkrāpj no iedzīvotājiem ievērojamas naudas summas, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte.
Ventspils pilsētas Sociālā dienesta rīcībā ir nonākusi informācija, ka nezināmas personas cenšas iekļūt dzīvokļos, uzdodoties par Ventspils pilsētas Sociālā dienesta darbiniekiem, tāpēc dienests aicina iedzīvotājiem būt piesardzīgiem, informē dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Plāne.
No 2020.gada marta līdz 2021.gada jūlijam starptautiskais kiberdrošības uzņēmums ir identificējis vairāk nekā 5000 ar pandēmiju saistītu pikšķerēšanas vietņu
Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki ar mērķi iegūt viņu datus.
Pēdējā laikā Latvijā arvien pieaug dažādi krāpniecības gadījumi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile LTV raidījumā "Rīta panorāma" aicināja cilvēkiem būt kritiskiem un neizpaust savus bankas datus svešām personām.
Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Pēdējā laikā uzskatāmi ir parādījusies shēma, kad krāpnieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem.
Jelgavā kādam vīrietim izkrāpti vairāk nekā 4000 eiro, jo viņš uzticējis savus personas datus krāpniekiem, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa.
Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem.
Pagājušonedēļ, no 12. līdz 18. jūlijam, Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā saņemta informācija kopumā par aptuveni 203 000 eiro izkrāpšanu. Visbiežāk krāpnieki uzdevušies par Latvijas banku darbiniekiem un citiem finanšu speciālistiem, sniedzot nepatiesu informāciju, ka personu kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības un, lai tās novērstu, nepieciešams atklāt banku kontu piekļuves datus. Visvairāk naudas – 20 000 eiro izkrāpti kādai Ogres iedzīvotājai. Rīgā lielākā izkrāptā summa ir 18 000 eiro, bet Latgalē – 8 500 eiro.