Pašreiz no krāpnieku viltus profila vietnē "Facebook" tiek izplatīta nepatiesa informācija par "Rīgas satiksmes" biļešu iegādi ar atlaidēm, liecina paziņojums vietnē "rigassatiksme.lv".
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā 5,075 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā būtiski samazinājies reģistrēto krāpšanas un to mēģinājumu skaits Rīgā, vienlaicīgi palielinoties gadījumu skaitam iepriekš mazāk skartajos reģionos. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas un spēju sevi pasargāt no maldinošām taktikām, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi Drošas rīcības kodeksu “Septiņi “NĒ”.
Vairāki "Swedbank" klienti saņēmuši it kā oficiālu SMS paziņojumu no bankas reģistrētā tālruņa numura, kas liek nekavējoties ieiet kādā saitē, lai apturētu krāpniecību. Banka noliedz šādu ziņu sūtījumu, iesaka neatvērt un neveikt nekādas darbības.
Diviem apsūdzētajiem par krāpšanas mēģinājumu saistībā ar maksātnespējas procesiem Rīgas apgabaltiesa piespriedusi sabiedrisko darbu uz 60 un 100 stundām, skaidro tiesa.
Aizvadītajā mēnesī krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši kopumā 609 tūkstošus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati.
Valsts policija pēdējā laikā ir konstatējusi jaunu pikšķerēšanas tendenci, kad krāpnieki, izmantojot vietnes "latvija.gov.lv" vārdu, izsūta paziņojumus īsziņu un e-pastu veidā par it kā nesamaksātu sodu, kā arī aicinājumus ierasties tiesā, aģentūru LETA informēja policija.
Trīs mēnešos šogad no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.
Latvijā 46% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt par finanšu krāpnieku upuri, jo nespētu atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Šā gada 15. martā, sadarbojoties Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (VP GKrPP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei ar Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, tika pārtraukta kādas starptautiskas organizētas noziedzīgas grupas darbība. Krāpnieciskā shēma tika realizēta, izmantojot zvanu centru tīklu, kas atradās Ukrainā, un kura viena mēneša apgrozījums, iespējams, pārsniedza 128 000 eiro. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka lielākā daļa cietušo ir Latvijas iedzīvotāji.
Aptuveni miljons mēnesī - tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023.gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023.gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti 1,929 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Finanšu krāpnieki pielāgojas tirgus situācijai un aktuāliem notikumiem, piemēram, gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, ziedojumi Ukrainai vai kādu vienreizēju pabalstu izmaksa, aģentūrai LETA pavēstīja "SEB bankas" pārstāvji.
Visbiežāk iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā ar finanšu krāpniekiem saskārušies ar telefona zvanu starpniecību, kamēr Igaunijā ierastāka bijusi krāpniecisku e-pastu un īsziņu saņemšana. Tikai 20 % Latvijā nav sastapušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, un tas nozīmē, ka Latvijā personīgu pieredzi ar krāpnieku lamatām izjutuši biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs, secināts bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.
Šī gada janvārī no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi gandrīz 1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati.
Finanšu noziedznieki joprojām ir aktīvi un turpina izkrāpt naudas līdzekļus no banku klientiem, izmantojot tādas ierastās shēmas kā pikšķerēšanu, investīciju krāpšanu, kā arī izdomājot jaunas.
Pēdējo nedēļu un pat mēnešu laikā cilvēki sociālajos tīklos brīdina par arvien jauniem un jauniem veidiem, kā krāpnieki cenšas apkrāpt līdzcilvēkus. Šoreiz brīdinājumu par krāpniekiem izplatījuši arī "Latvijas pasta" pārstāvji.