Policija stāsta, kā krāpnieki Vidzemē iegūst norēķinu karšu datus un naudu
Vidzemē krāpnieki turpina zagt iedzīvotāju norēķinu karšu datus un naudu informēja Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Bukša.
Februārī Vidzemē reģistrētas krāpšanas no iedzīvotājiem, kuri bija izvietojuši savas preces pārdošanai interneta tirdzniecības platformās.
Kā norāda Bukša, nosūtot saiti uz viltus interneta vietnēm, kas vizuāli atgādina kurjerpakalpojumu "DPD Latvija" un "Omniva" mājaslapas, no iedzīvotājiem izvilina norēķinu karšu datus, kā rezultātā izkrāpj naudu. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, un nepārbaudītās interneta vietnēs neizpaust savus personīgos un bankas kontu datus.
Šomēnes Cēsu novadā kāda sieviete interneta tirdzniecības platformā "ss.com" ievietoja sludinājumu, vēloties pārdot auto sēdeklīšus. Pēc sarakstes "Whatsapp" lietotnē, kas norisinājās krievu valodā, krāpnieki, izrādot interesi iegādāties noskatīto preci ar kurjerpakalpojuma iespēju, pārdevējai nosūtīja interneta saiti, kas vizuāli atgādināja "Omniva" interneta mājaslapu. Viltus vietnē tika prasīts norādīt norēķinu kartes datus, kā rezultātā no sievietes izkrāpa 547 eiro.
Līdzīga situācija fiksēta Madonas novadā, kur sievietei cenšoties pārdot bērnu gultu, potenciālie pircēji, veicot saziņu krievu valodā, "Whatsapp" lietotnē atsūtīja viltus "DPD Latvija" vietnes saiti, lai noformētu pasūtījuma piegādi. Norādot prasīto informāciju, bankas kartes datus un mobilās lietotnes "Smart-ID" kodus, no sievietes bankas konta izkrāpa 228 eiro.
Valsts policija jau iepriekš brīdinājusi iedzīvotājus par šādu krāpnieku aktivitāti interneta platformās. Iedzīvotāji aicināti interneta vidē būt piesardzīgiem un pārliecināties par vietnēm, kurās tiek prasīta personīga rakstura informācija - personas dati, norēķinu karšu dati un cita veida informācija. Ja tiek novērots šāda veida krāpšanas mēģinājums, policija aicina nekavējoties informēt Valsts policiju, zvanot uz 110.
Policija skaidro, ka krāpnieki komunikācijai ar pārdevēju parasti izmanto populāras telefona lietotnes, kā piemēram "WhatsApp". Krāpnieki komunicē gan krievu, gan latviešu valodā. Līdz šim krāpnieki, sazinoties ar pārdevējiem, sarakstes laikā izmantoja tikai krievu valodu, taču jau ir fiksēti vairāki gadījumi, kad sarakstē tiek izmantota arī latviešu valoda.
Krāpnieki ir pieklājīgi, interesējas par preci, tās stāvokli, atrašanās vietu, kā arī lūdz nosūtīt papildus foto, video un citu informāciju.
Vienojoties par darījumu, krāpnieki pārdevējam nosūta interneta saiti, kurai sekojot, pārdevējs tiek nosūtīts uz viltus interneta vietni, kas tikai vizuāli atgādina "DPD Latvija" un/vai "Omniva" interneta mājaslapu.