Krāpnieki

“Maxima Latvija” informē, ka ir fiksēti vairāki gadījumi, kuros iedzīvotājiem Facebook apmeklējuma laikā parādās aicinājums piedalīties loterijā un pēc Facebook apmeklējuma interneta pārlūkprogrammas un Windows operētājsistēmas ziņojumu panelī parādās aicinājums saņemt it kā “Maxima” vārdā laimētu balvu.

Pēdējās nedēļas laikā Luminor banka ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā simts gadījumiem, kad, uzdodoties par banku vai finanšu institūciju darbiniekiem, krāpnieki ir zvanījuši cilvēkiem, lai izkrāptu internetbankas pieejas, privātos datus un uzkrātos līdzekļus. Luminor banka aicina iedzīvotājus, īpaši krievu valodā runājošos, būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neizpaust savus personas datus, jo banka saviem klientiem tos nekad neprasa, kā arī nekad neatteiks saziņu latviešu valodā.

Šomēnes vairāki desmiti valsts iedzīvotāju kļuvuši par krāpnieku upuriem un kopumā zaudējuši gandrīz 400 000 eiro. Noziedznieku aktivitāte paaugstinājusies tieši pēdējā laikā. Krāpnieki, runājot pa telefonu, melo meistarīgi, tāpēc jāzina, kā nekļūt par zagļu upuri, stāsta TV3 raidījums “Degpunktā”.

Latvijas Banka brīdina par krāpniekiem, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem un notiek krāpšanas mēģinājumi – tostarp prasīta informācija par iedzīvotāju materiālo stāvokli, izplatītas viltus ziņas, kā arī izteikti apgalvojumi par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem, savā mājaslapā informē Latvijas Banka.

Lai arī jau ilgu laiku iedzīvotāji tiek informēti, ka nedrīkst uzticēties nevienam, kurš lūdz atklāt savu banku kontu piekļuves datus, joprojām ir cilvēki, kuri notic krāpnieku stāstītajam un zaudē savu naudu. Tā, piemēram, 5. jūlijā kāda jelgavniece noticēja, ka viņai zvana no bankas, atklāja visu telefoniski prasīto informāciju un vēlāk konstatēja, ka no viņas bankas konta uz kaimiņvalstu kontiem ir pārskaitīts 1361 eiro.

Latvijas Banka aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kuri zvana Latvijas Bankas vārdā un aicina atklāt iedzīvotāju materiālo stāvokli, kā arī izsaka apgalvojumus par it kā nepareizi veiktiem bezskaidrās naudas pārskaitījumiem, liecina informācija Latvijas Bankas mājaslapā.

29. jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis saņēma informāciju par krāpniecības gadījumu, kurā sievietei, viltus bankas darbinieks, izkrāpa gandrīz 3 tūkstošus eiro.

Smart-ID autentifikācijas rīka uzturētāja uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā bažas rada fakts, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi izturas pret autentifikācijas rīka izvēli. Tajā pat laikā viņi par vienu no svarīgākajiem rīka izvēles faktoriem nosauc drošību. 10% arī atzīst, ka ir iekrituši krāpnieku nagos.

Sūtītāja e-pasta adrešu viltošana ir falsificētu e-pasta adrešu, kas izskatās īstas, izveide, lai piespiestu maldinātos lietotājus rīkoties uzbrucēju labā. Tas var ietvert ļaunprogrammatūru lejupielādi, piekļuves nodrošināšanu sistēmām vai datiem, personas datu sniegšanu vai naudas pārskaitīšanu.

17. jūnijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknis saņēma informāciju par krāpniecības gadījumu, kurā vīrietim viltus bankas darbinieks izkrāpa vairāk nekā 4 tūkstošus eiro.

Liela daļa cilvēku, saņemot poti pret Covid-19, steidz ar vakcinācijas kartiņu dalīties sociālajos medijos. Lielbritānijas eksperti skaidro, ka šādas informācijas paušana soctīklos var būt bīstama, vēsta medijs "Daily Star".

Pēdējo dienu laikā Luminor banka ir saņēmusi informāciju par vairākiem gadījumiem, kad klienti saņēmuši zvanus no personām, kas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, informē klientus par tiem izgatavotu maksājumu karti, tādējādi cenšoties iegūt klientu personīgos datus.

Valsts policija informē, ka pēdējā laikā Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar aicinājumiem iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās.

Iedzīvotāji tiek brīdināti par ļaunprātīgiem e-pastiem, kuru pielikumi var sastāvēt no vīrusiem, kas zog paroles.

Kibernoziegumu sfērā turpina attīstīties deepfake jeb dziļo viltojumu tehnoloģijas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj radīt viltus videoklipus vai fotogrāfijas.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē šīs nedēļas laikā ir saņemtas vairāk kā desmit informācijas par dažādiem krāpšanas gadījumiem vai mēģinājumiem izkrāpt naudu no iedzīvotājiem.

Valsts policijas (VP) amatpersonas ir pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par dzīvokļu sērijveida izkrāpšanu, ko vairāku gadu garumā veica personu grupa, informē VP.

Krāpnieki nepārtraukti meklē jaunas lietotāju datu zagšanas iespējas. Pērn par vienu no blēžiem ienesīgākajām afērām kļuva pilnīgi jauna iespēju kategorija. Viņi plaši izmantoja ar Covid-19 saistītas mēstules un pikšķerēšanas lapas, lai iedzīvotos no gada satraucošākajām un skaļākajām ziņām.

Pieaugot Baltijas un Latvijas iedzīvotāju interesei par ieguldījumiem, palielinās arī krāpnieku aktivitāte, izmantojot arvien jaunus veidus, lai iegūtu personīgo labumu.

Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija Latvijā "Cert.lv" ir saņēmusi vairākus iedzīvotāju pieteikumus par to, ka viņi ir nosūtījuši savus datus krāpniekiem pēc tam, kad saņēmuši tiešsaistes maksājumu kompānijas "PayPal" vārdā sūtītus e-pastus, teikts "Cert.lv" mājaslapā publiskotajā informācijā.