Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas amatpersonas saņēma informāciju, ka šā gada 12. maijā Daugavpilī 1947. gadā dzimušai sievietei piezvanīja nepazīstamas personas, uzdodoties par sazvanītās personas meitu, un apgalvoja, ka viņa ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā.
Lai arī regulāri medijos izskan brīdinājumi neiekrist krāpnieku nagos (viņu izdomai nav robežas, kā iztukšot cilvēku kontus), cilvēki "uzķeras" uz viltus policijas, banku un citu iestāžu darbinieku lūgumiem dalīties ar sensitīvu informāciju.
Igaunijas parlaments ceturtdien atcēla tiesisko imunitāti valdošās Reformu partijas deputātam Kallem Lānetam, kuru tur aizdomās par krāpniecīibu, pildot deputāta un tieslietu ministra amata pienākumus.
Vairākos portālos notikuši krāpnieku mēģinājumi iegūt "eParaksta" lietotāju datus, aģentūru LETA informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.
15,5 miljoni eiro – tik liela ir summa pērn izkrāpta Latvijas četru lielāko banku klientiem. Turklāt cilvēki paši ir šos maksājumus apstiprinājuši. Populārākās krāpšanas metodes paliek nemainīgas – telefonu zvani, īsziņas un investīciju krāpšanas.
Šobrīd ir novērojami krāpniecības mēģinājumi, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas vārdā personām izsūtot viltus īsziņas, aģentūru LETA informēja administrācijā.
No krāpnieku darbībām mums miera nebūs. Lai arī teju ik dienu cilvēki tiek brīdināti neiekrist viltus bankas darbinieku, policistu, dažādu valsts iestāžu utt. lamatās, tomēr krāpniekiem tik un tā izdodas kādu apmuļķot un iztukšot cilvēka bankas kontu.
Pērn dažādos veidos no iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 15 miljoni eiro, un pārsvarā par krāpnieku upuriem kļūst vientuļi seniori, meklējot socializēšanās iespējas, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē teica Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.
“Google”, kam pieder “Gmail” e-pasta pakalpojums, brīdinājis visus savus lietotājus par jauniem draudiem, kas saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, raksta “Forbes”.
Kāda pusmūža precēta francūziete zaudēja 830 000 dolāru, kļūstot par krāpnieku upuri. Sieviete krāpniekiem pārskaitīja milzīgu summu, domājot, ka flirtē ar Holivudas aktieri Bredu Pitu.
Šobrīd aktivizējušies krāpnieki, kuri sūta viltus īsziņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas vārdā par it kā piemērotu sodu. Šīm īsziņām ir pievienotas krāpnieciskas saites, ko atverot, tiek prasīts autentificēties ar bankas datiem. Pēdējās nedēļas laikā Valsts policijā saņemta informācija no vairākiem iedzīvotājiem, kad apkrāpti līdzīgā veidā, informē likumsargi.
Vīrietis, kurš apsūdzēts krāpšanā par apgalvojumu, ka viņam pieder stāvs Manhetenas viesnīcā, kurā viņš gadiem ilgi dzīvoja nemaksājot īri, atzīts par nepiemērotu, lai stātos tiesas priekšā, vēsta “New York Post”.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad septiņos mēnešos izkrāpti kopumā desmit miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.
Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits turpina sarukt – jūlijā īstenoti par 6% mazāk telefonkrāpšanas gadījumu nekā jūnijā, bet kopš šī gada maija īstenoto gadījumu skaits sarucis par 42%.
Manipulācijas ar odometru jeb tā dēvētā odometru tīšana esot miljardos eiro mērāms rūpals visā Eiropā. Kā atzīst speciālisti, tā ir īsta sērga ne tikai Latvijā. Auto ar notīto nobraukumu iespējams iegādāties pat no dīlera Vācijā.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamentam ir aizdomas par krāpniecību īpaši lielā apmērā, ko nevalstiskā organizācija "Infograafika ja Ergonoomika Instituut" ("Inforgrafikas un ekonomikas institūts") un tā vienīgais valdes loceklis Anrī Laupmā veicis ziedojumu Ukrainai vākšanas platformā "Toeta.me", vēsta portāls "Rus.Postimees.ee".
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 6,956 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Starptautiskās drošības firmas “ESET” jaunākais “Draudu apskats” liecina, ka šogad ir aktuālas divas tendences, kas būtiski ietekmē cilvēku drošību internetā visā pasaulē – kibernoziedznieki spēj daudz vairāk pielāgoties dažādām izmaiņām un lielākai kiberdrošībai, kā arī tiek meklēti jauni uzbrukumu veidi.