19.janvārī Valsts policijas darbinieki, veicot plānveida operatīvos un izmeklēšanas pasākumus, identificēja un aizturēja personu grupu, kura ilgstošā laika posmā nodarbojās ar krāpniecību.
Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pagājušajā gadā izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.
Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.* Tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43 % iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām interneta tīmeklī.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi latvieti, kuru tur aizdomās par iespaidīgu krāpšanu ar kriptovalūtu Spānijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Valsts policija atkārtoti brīdina par krāpnieku aktivitāti - no 11. līdz 24.oktobrim Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā ir saņemta informācija par vairāk nekā 353 000 eiro izkrāpšanu no iedzīvotājiem. Visvairāk naudas iedzīvotāji zaudējuši, "ieguldot" to apšaubāmās investīciju platformās, tāpat aizvien krāpnieki izvilina pieejas datus banku kontiem, uzdoties par banku darbiniekiem un citiem finanšu speciālistiem, informē Valsts Policija.
18 bijušie Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji apsūdzēti par nepilnu četru miljonu ASV dolāru (3,46 miljoni eiro) izkrāpšanu no NBA Veselības un labklājības pabalstu plāna.
Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija Latvijā "Cert.lv" turpina saņemt ziņojumus par krāpniekiem, kas izsūta pikšķerēšanas e-pastus apdrošināšanas AS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) vārdā, liecina "Cert.lv" ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Raidījumu “Bez Tabu” uzrunājusi sieviete, kura ziņo par krāpniekiem, kuri atsaukušies viņas internetā ievietotajam lietotu apavu sludinājumam. Patiesībā viltus pircējs atjautīgā veidā centies iztukšot bankas kontu.
Pēdējā mēneša laikā būtiski pieaugusi krāpnieku aktivitāte – katru dienu SEB bankas Klientu centrs saņem vidēji 35 zvanus no klientiem, kuriem zvanījuši krāpnieki ar mērķi iegūt viņu datus.
Šomēnes vairāki desmiti valsts iedzīvotāju kļuvuši par krāpnieku upuriem un kopumā zaudējuši gandrīz 400 000 eiro. Noziedznieku aktivitāte paaugstinājusies tieši pēdējā laikā. Krāpnieki, runājot pa telefonu, melo meistarīgi, tāpēc jāzina, kā nekļūt par zagļu upuri, stāsta TV3 raidījums “Degpunktā”.
Lidijas meita sociālā tīkla “Facebook” sludinājumu lapā ievieto paziņojumu, ka vēlas iegādāties virtuves skapīšus. Pēc īsa brīža atsaukusies persona Laurita Beinor, piedāvājot iegādāties sev vairs nevajadzīgo virtuves iekārtu. Sacīts – darīts! Lidijas meita kopumā par 115 eiro iegādājās preci, taču tā vēl šobaltdien to nav saņēmusi, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Trešdien "WhatsApp" platformā izplatās krāpnieciskas ziņas par iespēju saņemt dāvanas no tirgotājiem "Lidl" un "IKEA", liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu un šī gada 19. martā kriminālprocesa materiālus nedevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai pret septiņiem aizdomās turētajiem. Personu grupa prettiesiski ieguva Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 4 268 000 eiro apmērā un vēlāk krāpnieciskā ceļā iegūtos naudas līdzekļus legalizēja.
Agnese par dažādām krāpnieku shēmām bija labi informēta, un pirms pati nekļuva par krāpnieku upuri, nespēja pat iedomāties, cik veikli un rafinēti viņi darbojas, lai iztukšotu bankas kontus, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Covid-19 pandēmijas laikā pieaug jauniešu iesaiste dažādās digitālās krāpniecības shēmās, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sabiedrisko attiecību speciāliste Zaiga Barvida.
11.martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt divus meliorācijas uzņēmumus - SIA "Valkas meliorācija" un SIA "Agromeliorators" - par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) organizētajos iepirkumos.
Pēc divām nedēļām darbu jāsāk jaunizveidotajai Ekonomisko lietu tiesai. Saeima par tiesnešiem tajā apstiprinājusi deviņus juristus, kas līdz šim tiesneša amatā nav strādājuši nevienu dienu. Viņi ir pirmie tiesneši, kas nav kārtojuši kvalifikācijas eksāmenu. Tiesa gan, zvērestu viņi vēl nav nodevuši, vēsta raidījums "Nekā personīga".