Pērn Igaunijā 3685 cilvēki kļuva par krāpšanas upuriem, zaudējot 29 miljonus eiro

Pagājušajā gadā Igaunijā 3685 cilvēki kļuva par krāpšanas upuriem, zaudējot kopumā vairāk nekā 29 miljonus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2024. gadā izkrāptie 16 miljoni eiro, liecina Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas Ekonomikas noziegumu biroja dati.

Lielākā daļa naudas tika izkrāpta ar krāpnieciskiem zvaniem un investīciju krāpšanu. Krāpnieciskos zvanos Igaunijas iedzīvotāji pērn zaudēja gandrīz 11,5 miljonus eiro, investīciju krāpšanā zaudēti 6,3 miljoni eiro, uzņēmējdarbības krāpšanā - 2,7 miljoni eiro un pārdošanas krāpšanā - 1,7 miljoni eiro.

Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas Ekonomikas noziegumu biroja pārstāvis Jāgups Tompū krāpšanās zaudētās summas pieaugumu saistīja ar to, ka krāpniecība ir ienesīga, tādēļ tajā iesaistās arvien vairāk noziedznieku, krāpnieciskie zvani vairs netiek veikti tikai krievu valodā, bet krāpnieku zvanu centros darbojas arī igauniski runājoši noziedznieki, tādējādi ir apdraudēta visa sabiedrība. Kopējo zaudējumu apmēru palielināja arī atsevišķi gadījumi, kad uzņēmumi krāpniecībā zaudēja lielas naudas summas.

"Krāpšana ir daļa no starptautiskās organizētās noziedzības, kas ir problēma, ar ko saskaras valstis visā pasaulē. Šo krāpšanu organizatori galvenokārt atrodas ārzemēs, un mēs cieši sadarbojamies starptautiskā līmenī, lai aizturētu šīs grupas. Turklāt mēs ikdienā strādājam, lai identificētu un aizturētu naudas pārvadātājus, kas darbojas Igaunijā," sacīja Tompū.

Viņš norādīja, ka diemžēl dažu zvanu centru slēgšana neizskauž draudus un neaptur krāpniekus, jo to vietā ātri parādās jauni. "Lai atrisinātu šo problēmu, nepietiek ar krāpnieku aizturēšanu; cilvēkiem pašiem jābūt piesardzīgiem un jāapzinās krāpnieku metodes, lai neiekristu viņu lamatās. Ir ļoti svarīgi apspriest iespējamos krāpšanas shēmas ar tuviniekiem un brīdināt viņus par briesmām," viņš piebilda.